Aizkraukles pilsētas bibliotēkas

Dzejniecei Veltai Tomai - 100 (1912-1999)

2012-01-31T13:43:00.001+02:00

Velta Toma. Fotogrāfija no Aizkraukles Vēstures un Mākslas muzeja fondiem.

Dzejniecei, novadniecei Veltai Tomai 31.janvārī aprit 100 gadi.

Toma Velta (1912–99) – dzejniece, LZA goda locekle (1992). No 1944 emigrācijā, no 1950 dzīvojusi Kanādā (apbedīta Latvijā). Daiļradē personiskie motīvi cieši savijas ar visas tautas pārdzīvoto. Sarakstījusi romānu Aldaune (1960), dzejoļu krājumus Sēļuzemes sestdiena (1953), Sērdienes spēks (1969), Pēc uguns (1975). Izdota izlase Maize no mājām (1980), Aizejot, atnākot (2002). Sekmējusi Latvijas un trimdas literatūru kontaktus.

Zigmunds Skujiņš savās pārdomās daloties par Veltu Tomu, apcerot viņas vienīgo prozas darbu " Aldaune", raksta:

"Prozā Veltu ievirzīja nevis vēlme bagātināt savu talantu ar vēl viena žanra gredzenu, bet iekšēja prasība pilnīgāk izteikt pārdzīvoto. Dzejas iespējas vien viņu neizsmēla. Pieredzētais un izciestais prasījās atklāties notikumu sakarībās, attīstības plūdumā uz laikmeta fona.

Romāna forma šajā gadījumā bija tikai maska. Psiholoģiski to var izskaidrot ar pretrunām starp Veltu Tomu - rakstnieci un Veltu Tomu - cilvēku. [...] Aiz Veltas šerpuma slēpās kailnervu jūtība. Un tieši tāpēc viņa nēsāja šerpuma čaulu. Un tieši tāpēc baidījās mānīgās bruņas nomest. Atklātībai viņa izdomāja sev dvīņu māsu ar nevienā kalendārā neatrodamo Aldaunes vārdu. Kalendārā neatrodamo, jo kalendāros ierakstīti cilvēku vārdi, bet Aldaune ir Sēlijas upes vārds.

Izdomātā Aldaune ļāva sev pienākt tik tuvu un ieskatīties sevī tik dziļi, kā lepnā Velta ne spēja, ne vēlējās. No intīmākajiem likteņmezgliem, kas tik traģiski vērta viņas personīgo dzīvi, līdz varones vārda simbolikā ietvertajai sasaistei ar dzimto Sēliju, kas svešumā viņu vajāja vai ar somnambulisku spēku. Upe nav šķirama no saviem krastiem. Upe bez krastiem ir bezvārda ūdens plūdums."

(Skujiņš, Zigmunds. Raksti. 1.sēj. : Paralēlās biogrāfijas : par rakstniekiem. Rīga : Mansards, 2005, 203.-204.lpp.)

Veltas Tomas darbi.

Bibliogrāfija par Veltu Tomu.

Aizkraukles 1.vidusskolai - 50

2012-01-26T08:43:00.002+02:00

10.01.2012. - Aizkraukles pilsētai -45

2012.gada 4.februārī Aizkraukles 1. vidusskola svin 50. gadu jubileju. Bijušie absolventi, skolotāji un tehniskie darbinieki kopīgi pārlapos skolas atmiņu albumu.

Vēsturiski fakti:

• 01.09.1961. gadā Pļaviņu celtnieku ciematā ar HES celtniecības pārvaldes lēmumu tika atvērta pamatskola pagaidu mājā pie dīķa

• 1961./1962. m.g.1.-4. klasēs mācījās 80 skolēni

• 01.09.1962. gadā jaunajā ēkā tika atvērta Ogres rajona Pļaviņu HES vidusskola

• Vidusskola strādāja divās maiņās, jo vienā telpā notika mācības gan krievu, gan latviešu klasēm

• 1964.gadā skolai mainīts nosaukums – viņu pārdēvēja par Pētera Stučkas ciemata vidusskolu

• 1967. gadā skola nosaukta par Stučkas vidusskolu

• 1973. gadā pilsētā tika uzcelta jauna skola, kurā sāka mācīties latviešu plūsmas bērni

• Krievu plūsmas skolēni turpināja mācīties vecajā skolas telpā, bet skola bija nosaukta par Stučkas 1. vidusskolu

• No 1990. gada skolas nosaukums ir Aizkraukles 1 . vidusskola

• 1993.gadā sakarā ar pāreju uz divpadsmitgadīgu izglītības sistēmu skolā nebija izlaiduma

• Pirmajā skolas izlaidumā 1965.gadā bija 9 absolventi, otrajā (1966.gadā ) jau 44

• Viens no lielākajiem skolas izlaidumiem bija 1988. gadā – 39 absolventi

• Ar 2006./2007.m.g. skolā tika piedāvāta un realizēta Vispārējās vidējas izglītības vispārizglītojoša virziena programma skolēniem ar latviešu mācību valodu

• Ar 2009./2010.m.g. skolas nosaukums ir Aizkraukles novada pašvaldības Aizkraukles 1. vidusskola

• Skolas darbu tika vadījuši direktori:

1962.-1964.g. G.Šestakova

1965.-1969.g. L.Reinbergs

1969.-1970.g. A.Strazds

1970.-1973.g. L.Geikins

1973.-1976.g. A.Mihailova

1976.-1977.g. R.Biriņa

1977.-2003.g. V.Sakauska

No 2003.g. I.Bakuļina

Aizkraukles 1.vidusskolā mācījušies tādi ievērojami cilvēki, kā:
Tatjana Fasta -Latvijas žurnāliste, autore dokumentālajām filmām ‘Šūpuļdziesma Jeļcinam”, „Provokācijas anatomija”, Nacionālās Cicerona prēmijas laureāte, grāmatas „Juris Podnieks. Vai viegli būt elkam?” autore. Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna, māksliniece Taiga Kalvišķe, dziedātāja Alise Zinovjeva, profesore Iveta Silova.

Barikāžu laiks

2012-01-20T19:02:00.001+02:00

Pļaviņu HES Tautas frontes grupas dalībniece Rita Krūmiņa dalās savās atmiņās par Barikāžu laiku:

No rajona Tautas Frontes (TF) koordinācijas centra saņēmām ziņu, ka uz nakti no 14.uz 15.janvāri no Pļaviņu HES tiek gaidīti 24 cilvēki uz Rīgu, aizstāvēt Ministru Padomes ēku.

Organizējām braucējus. Aicināju pa uzņēmuma iekšējo radio, izliku rakstisku aicinājumu:

„Mūsu uzņēmums tiek lūgts nodrošināt maiņu dežūrai Rīgā naktī no pirmdienas uz otrdienu.

Kas uzskata par savu svētu pienākumu piedalīties, lūdzam pieteikties elektrocehā pie Ritas Krūmiņas līdz plkst.12.00 (lai varētu noorganizēt transportu).”

Grupu nokomplektējām. Mūsējiem pievienojās vēl 6 cilvēki no pilsētas un kopā aizbrauca pilns autobuss – 30 cilvēki.

Bet, kad tie aizbrauca, mocījos bailēs par viņu dzīvību. Jutos savā ziņā atbildīga, jo es taču biju viņus aicinājusi un lūgusi piedalīties... Un tā visas braucienu reizes...

Vēl tikām aicināti un piedalījāmies 5 braucienos: Uz nakti no 15. uz 16.janvāri; uz nakti no 16. uz 17.janvāri; 17.janvāra dienā; uz nakti no 19. uz 20.janvāri un uz nakti no 25. uz 26.janvāri – no plkst. 16 00 līdz 11.00.
Bet Aldonis Kuzmičs bija Rīgā jau no 13.janvāra līdz 16.janvārim un pēc tam no 17. – 20., vai 21.janvārim, t.i., 8 vai 9 diennaktis pie Ministru Padomes iekšējās aizsardzības.

Pavisam no Pļaviņu HES 1991.gada barikāžu dienās organizēti piedalījās 42 HES darbinieki. Lūk, arī viņi:

1. Aldonis Kuzmičs (TF)
2. Voldemārs Miļūns (TF)
3. Jānis Beikmanis
4. Juris Vanags (TF)
5. Eugēnijs Laizāns
6. Alfons Karlāns
7. Elza Kalēja
8. Ārija Krolle
9. Andrejs Lazdiņš
10. Roberts Ivbulis (TF)
11. Vilhelms Možeiko
12. Dainis Putniņš
13. Roberts Močāns
14. Jonas Panavas
15. Guntis Zībarts (TF)
16. Edgars Rudaks (TF)
17. Ēvalds Tiltiņš (TF)
18. Aldis Siliņš (TF)
19. Raimonds Klevs
20. Aivars Luberts
21. Pēteris Reiters
22. Andrejs Ozoliņš (TF)
23. Andrejs Beikmanis
24. Juris Bērzmārtiņš
25. Roberts Kaļva
26. Valdis Birzgalis
27. Andris Ūbergs (TF)
28. Iveta Krievāne
29. Aivars Žmuidens (TF)
30. Jānis Griķītis
31. Jānis Īviņš
32. Andris Krasovskis
33. Haralds Melnbārdis
34. Andrejs Andiņš (TF)
35. Māris Zeltiņš
36. Aivars Frankovičs (TF)
37. Kārlis Markāns
38. Lida Visocka
39. Lilija Masāne
40. Gusts Erzāms
41. Aleksandrs Tautvidas (TF)
42. Pēteris Gailītis

Pie mūsējiem pieteicās dažkārt arī viņu draugi no pilsētas citām darba vietām – pavisam 8 cilvēki, kopskaitā uz 12 dežūrām.
Pie tam mūsu tautfrontieši Ivars Ignatāns, Marta Saukante un Māris Kalējs brauca no savām dzīves vietām – Ķeguma, Kokneses un Jaunjelgavas.

Kultūras gaisma tālajos 60.tajos Aizkrauklē

2012-01-04T11:12:00.000+02:00

10.01.2012. - Aizkraukles pilsētai -45

Kultūras gaisma

Ar katru dienu aug Pļaviņu HES celtnieku pulks Aizkrauklē.
Bet kā ir ar celtnieku kulturālo apkalpošanu? Šājā nozarē sperti pirmie soļi. Pēc LPSR Kultūras ministrijas lēmuma vietējais Aizkraukles tautas nams nesen pārveidots par ciemata Kultūras namu. Tajā iekārtots kinoteātris ar jaunāko stacionāro aparatūru. Skatītāju zālei piegādāts jauns mēbeļu komplekts. Latvijas republikāniskais kinofilmu iznomāšanas kantoris devis iespēju jaunajam kinoteātrim saņemt un demonstrēt celtniekiem jaunākās kinofilmas reizē ar Rīgas labākajiem kinoteātriem.
Kultūras darbinieki Aizkraukle strādā dedzīgi. Pēc demobilizācijas no Padomju Armijas Uldis Kagans vairākus gadus strādāja par kinomehāniķa palīgu. Tagad viņš ir kinomehāniķis Kultūras namā. Biedrs Kagans demonstrē filmas ne tikai Kultūras namā, bet arī pētnieku grupas klubā. Ar sekmēm šeit notikuši lielās kinoprogramas vakari. Pirmajā mēnesi tika izrādītas: «Karš un miers», «Klusā Dona», «Lido dzērves», «Džuzepe Verdi», «Dzīves ceļi», «Ziemeļu stāsts». «Dzīvie varoņi», «Kristāla kurpī-te», «Stāsts par.kādu meiteni». Skatītāju organizēšanā, ieejas biļešu izplatīšanā un kinofilmu reklamēšanā lielu palīdzību kinomehāniķim sniedz Kultūras nama vadītāja komjauniete Aina Matīsa. Vakaros viņa strādā par kinomehāniķa palīdzi.
Ogres rajona izpildkomitejas kultūras nodaļa palīdz jaunajiem kultūras darbiniekiem rīkot mākslinieciskās pašdarbības vakarus. Kultūras namā celtnieku priekšā jau uzstājušies labākie rajona kori un deju kolektīvi. Aizvadītajā svētdienā lekciju par starptautisko stāvokli nolasīja LKP Ogres rajona komitejas politiskās izglītības kabineta vadītājs b. Levtovs. Pēc lekcijas koncertēja Rīgas auto, šoseju un sakaru darbinieku kluba krievu dziesmu un deju ansamblis. Tuvākajā laikā mākslinieciskās pašdarbības koncertus Aizkrauklē sniegs Rīgas Centrālais celtnieku klubs un Republikāniskais izglītības darbinieku nams.
Vietējā ciema bibliotēka Aizkrauklē pārorganizēta par ciemata bibliotēku. Tagad celtniekus — grāmatu mīļotājus apkalpos divi bibliotekāri. Šajās dienās bibliotēka saņēma daudz daiļliteratūras, kā arī grāmatplauktus. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs piešķīris Aizkraukles kultūrizglītības iestādēm vairākus klasiskās mākslas darbus. J. ŪPIS

Literatūra un Māksla. 1961. 21.janvāris

Senās Ziemassvētku pastkartes

2011-12-21T14:03:00.000+02:00

1843. gada decembrī tika izveidota pirmā drukātā Ziemassvētku kartīte. Londonas Viktorijas un Alberta muzeja direktors sers Henrijs Kols, būdams ļoti aizņemts ar saviem ikdienas pienākumiem, piepeši atskārta, ka vairs nepaspēs uzrakstīt visus iepriekš plānotos apsveikumus. Tad viņam radās ideja, kas kļuva populāra visas zemēs, kur vien svin Ziemassvētkus. Muzeja direktors pasūtīja nodrukāt kartītes, uz kurām bija redzams mākslinieka Džona Kalkota Horslija zīmējums.

Tematikas ziņā tās daudz neatšķiras no mūsdienu pastkartēm, bet atšķirīgs ir to mākslinieciskais izpildījums un daudzveidība. Pastkartēs attēlotas Jaungada svinības, skursteņslauķi, rūķi, Ziemassvētku vecīši, idilliskas dabas ainavas ar baznīcu, čiekuri un skujas, smaidīgas bērnu sejiņas. Interesanti, ka 20. un 30. gadu pastkartēs vairāk nekā mūsdienu atklātnēs attēloti cilvēki.

Materiāli no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja

Recenziju konkurss „Grāmata dod spārnus” noslēdzies

2011-12-20T13:29:00.000+02:00

2011.gada 14.decembrī Aizkraukles pilsētas bibliotēkā notika pasākums, kurā piedalījās Aizkraukles novada sadarbības skolu recenziju konkursa 12 laureāti kopā ar savām latviešu valodas skolotājām no Skrīveriem, Jaunjelgavas, Neretas un Aizkraukles. Vispirms skolēnus ar bibliotēkas darbību un digitālajām iespējām bibliotēkas darbā iepazīstināja Aizkraukles pilsētas bibliotēkas sistēmbibliotekāre Gaida Pavārniece.

Latviešu valodas skolotāju MA vadītāja Lolita Ondzule atskatījās uz konkursa norisi, uzsverot, ka konkursā piedalījās 27 skolēni, no tiem visvairāk 5.-7.klašu grupā(19), 8.-9.klašu grupā( 6),bet vismazāk 10.-12.klašu grupā- tikai divi. 7.-9.klašu skolēnus visvairāk saistījusi Džefa Kinnija grāmata „ Grega dienasgrāmata”, bet 8.-9. klašu skolēnus- Kami Garsijas un Mārgarētas Stolas grāmata „ Daiļās būtnes”.

Tika analizēti sasniegumi un trūkumi recenzentu darbos, atklājot, ka skolēni pratuši saskatīt galvenos notikums, problēmas, kā arī precīzi analizēt tēlus daiļdarbos, bet neveicies ar valodas analīzi, tā bijusi samērā virspusēja.

Visus klātesošos priecēja arī P.Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas vijoles klases audzēkņi ar klusām Adventa laika melodijām, kā arī Aizkraukles sākumskolas un ANĢ skolēni ar Bērnu un jauniešu žūrijā iekļauto grāmatu fragmentu iestudējumiem.

Emocionāli pasākuma noslēgumā izskanēja recenzijas, kuras lasīja 1.vietas ieguvējas – 7.klases skolniece Inguna Bodeka no A.Upīša Skrīveru vidusskolas, kā arī 9.klases skolniece Aiva Upīte no Seces pagasta pamatskolas.

A.Upīša Skrīveru vsk. Inguna Bodeka -7.kl.

Aiva Upīte- Seces pagasta pamatskola 9.kl.

Aizkraukles novada sadarbības skolu

latviešu valodas skolotāju MA vadītāja L.Ondzule

Daugavas atspulgi

2011-12-13T13:56:00.001+02:00

Iznākusi Jaunjelgavas novada dzejnieku darbu izlase „Daugavas atspulgi.” Iecere radusies Jaunjelgavas bibliotēkas darbiniecēm, apzinot ne tikai savas pilsētas, bet arī novada dzejniekus. Ne visiem ir iespēja izdot savu grāmatu. Tādēļ izlases veidošana ir lieliska iespēja iemūžināt savus dzejniekus grāmatā. Lai arī dzejas izlases nosaukums ir “Daugavas atspulgi”, tajā iekļauti dzejoļi ne tikai par Daugavu, bet arī dzeja par mīlestību, dzejnieku jūtām, pārdzīvojumiem un pasaules skatījumu.

Šajā grāmatā apkopots 15 Jaunjelgavas novada dzejnieku devums. Jaunieši, vidējās un vecākās paaudzēs dzejnieki - katrs ar savu, reizēm pat ļoti atšķirīgu dzīves pieredzi ir dažādi, līdz ar to interesanti mums, dzeju mīlošajiem. Dzejas rindas ar atbilstošu noskaņu fotogrāfijās papildinājis Seces pagastā dzīvojošais kinorežisors Alberts Zarāns.

Gandrīz teika

2011-11-28T14:22:00.002+02:00

10.01.2011.- Aizkraukles pilsētai – 45

No laikraksta "Staburags" Nr.3(1992, 9.janv.)

Dokuments, kurš svītroja Stučku

2011-11-07T15:31:00.001+02:00

10.01.2012.- Aizkraukles pilsētai – 45

1990.gada 25.septembrī pieņemts Latvijas Republikas Augstākās Padomes

Lēmums „Par Stučkas rajona un pilsētas pārdēvēšanu”.

Sakarā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes ierosinājumu uz Stučkas rajona Tautas deputātu padomes iesnieguma pamata Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Pārdēvēt Latvijas Republikas Stučkas rajonu par Aizkraukles rajonu.

2. Pārdēvēt Stučkas pilsētu par Aizkraukles pilsētu.

3. Grozīt Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1983.gada 24.februāra dekrētu „Par Latvijas PSR administratīvi teritoriālo iedalījumu” (...), svītrojot 1.pantā vārdu „Stučkas” un papildinot šo pantu pirms vārda „Alūksnes” ar vārdu „Aizkraukles”, kā arī aizstājot 2.panta 21.punktā vārdu „Stučkas” ar vārdu „Aizkraukles”.

Dokumentu parakstījis LR Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.Gorbunovs un sekretārs I.Daudišs.

Pamatu lēmumam par Stučkas pārdēvēšanu tās vēsturiskajā vārdā pirms 21 gada nobalsojot pieņēma pilsētas un toreizējā rajona iedzīvotāji. Jauno nosaukumu kā vienīgo loģisko aizstāvēja un popularizēja laikraksts „Staburags”, Tautas fronte. Lai gan sākumā pēc nosaukuma maiņas bija neliels juceklis ar korespondences piegādi, jo izveidojās divas Aizkraukles – pilsēta un pagasts, taču drīz vien pastnieki apguva jauno adresi. Nu esam visi vienotā teritorijā un ar savu vēsturisko un pelnīto vārdu.

Konsekventa bijusi dzejniece Ārija Elksne, kura savos dzejoļos, veltītos HES celtniecībai, vienmēr lietojusi vārdu Aizkraukle, tikai ūdenskrātuvi nosaucot par Pļaviņu jūru.

Ārija Elksne

Augšanas spēks

Straujie, dunošie vilcieni,
       paņemiet mani sev līdz,
Gribu redzēt, kā Aizkrauklē
       pāri krācēm aust rīts…
Stipri ļaudis tur mājo,
       kupli koki tur zeļ,
Taču tie katrs citur
       spēku augšanai smeļ,-
Kokiem tīk mīksta zeme,
       kokiem tīk dienvidu vējš,
Toties cilvēku augsmei
       vajadzīgs ziemelis spējš,
Vajadzīgs rudens un dubļi,
       smags un stūrgalvīgs pliens,
Grūti cilājams lauznis,
       sniegs, kas aiz apkakles lien,
Lai līdz kaulam salst rokas,
      lai ik muskulis sāp,
Lai līdz asarām dažbrīd
      istabas siltuma slāpst…

*No krājuma „Uz tavu veselību, zeme!”R., LVI, 1963. (Pirmpublicējums: „Karogs”, 1961.-Nr.5).

Vēl var lasīt:

Holsts M. Sāksim pierast pie jaunās adreses! Staburags, 1990, 10.nov.
Ludbāržs P. Ir Aizkraukles pilsēta, ir Aizkraukles rajons. Staburags, 1990, 11.nov.

Dzejiska pietura Aizkraukles ceļā

2011-11-01T11:29:00.001+02:00

10.01.2012. – Aizkraukles pilsētai 45

„1960.g. rudenī topošās HES celtnieki izveidoja telšu ciematu, kas bija jaunās Aizkraukles sākums. 1961.g. strādnieku ciematam tika dots lielinieka Pētera Stučkas vārds.” (No www.irlaiks.lv)

Uz šejieni devās ne tikai celtnieki, bet iedvesmu saviem darbiem smēlās arī mākslinieki, rīkojot plenērus, un dzejnieki, rakstnieki.

Ārija Elksne

Daugavmalas rudzi

Kas kaiš rudziem neziedēt

Daugavmalas laukā? –

Vienā pusē liepas šalc,

otrā – upe spulgo,

Plakdami un celdamies,

it kā cīņā trauktu,

Spēkojas ar viesuli

rogu zaļie pulki.

Kas kaiš rudziem neziedēt

Daugavmalas laukā?

Slienas stiebri lokanie

cits par citu staltāk,

Laikam ļoti redzēt grib

vārpas jaunās, šmaugās,

Ko tur augu vasaru

ļaudis kraujās skalda,…

Kas kaiš rudziem neziedēt

Daugavmalas laukā?

Tiklīdz zaļo tērpu tiem

ilgāk valkāt netīk,

Tūdaļ viņi mērcējas

rudens krāsu traukā

Un kā paši pirmie iet

pļaujas dienai pretī.

No krājuma „Uz tavu veselību zeme!”, (pirmpubl: Cīņa, 1961., 12.jūlijs)

1961.gadā sākās Pļaviņu HES celtniecība un Daugavas gultnes pārveidošana. Kraujās tika veidota būvbedre. Toreiz jaunās dzejnieces Ārijas Eksnes apdziedātajā Daugavmalas laukā 1965.gadā rudzi noziedēja pēdējo reizi. Biju aculieciniece pēdējās ražas novākšanai laukā, kur tagad viļņojas Pļaviņu HES ūdenskrātuve, ko bieži saucam par jūru. Atmiņā palicis ceļa malā no sārtām ogām līkstošais pīlādzis, liepu puduri un tas, kā piepeši skatam pavērās balta druva, kura tālumā robežojās ar Daugavas lentu. Milzīgajā rudzu laukā kā brūni dunduri kustējās kombaini, no kāda mašīnas kravas kastē sanēdami bira graudi.

– „Aizkraukles Ukraina”, – kā ar ievērojamu personu iepazīstināt gribēdams, teica Aizkraukles kolhoza priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš, ar roku aplaizdams plašu loku ap lielajiem tīrumiem. Šis brīdis palicis uz mūžu atmiņā. Diemžēl pēc krietnas klusuma minūtes Jānis Ozoliņš, smagi nopūties, paziņoja – „birst pēdējie auglīgā tīruma graudi. Nākamgad te visu klās ūdens”.

Aina Lapiņa

"Sākoties atmodai, aktuāls kļuva jautājums par pilsētas pārdēvēšanu. Pēc ilgām diskusijām 1990.g. pilsēta un rajons ieguva Aizkraukles vārdu. Pēdējo gadu laikā pilsētas sejā parādās jauni vaibsti – individuālā apbūve pilsētas A daļā – Purvciemā, mūzikas skolas ēka, katoļu un luterāņu baznīcas. Pilsētas ainavu atdzīvina arī bērzu birztalas ūdenskrātuves krastā un „Kalna Ziedu” muzejs – sēta ar senām gatvēm.

Šodien Aizkraukle ir vieta, kur vēsturiskais mantojums mijas ar jaunu kultūru, lauki mijas ar pilsētu. Tu esi nonācis trīs Latvijas vēsturisko novadu – Zemgales, Augšzemes un Vidzemes – krustpunktā."

Fotogrāfiju kolekcija par Pļaviņu HES celtniecību.

Dzelzceļš Latvijai. Latvija dzelzceļam

2011-10-15T13:08:00.001+03:00

Altbergs, Toms. Dzelzceļš Latvijai. Latvija dzelzceļam : Rīga-Daugavpils 150 = A railway for Latvia. Latvia for the railway : Rīga-Daugavpils 150 = Железная дорога-Латвии. Латвия-железной дороге : Рига-Даугавпилс 150 / Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. [Rīga] : Jumava, 2011, 111 lpp. : il., faks ; 22 x 25 cm. ISBN 9789984389646.

Grāmata caur Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnijas ģeogrāfiju un vēsturi, atklāj tās valsts un sabiedrības jomas, kurās dzelzceļa ietekme izpaudās visspilgtāk. Šis ceļojums, kas iesākas Rīgas stacijā, turpinās braucot garām Salaspilij, Ogrei, gan arī mūsu novadu dzelzceļa stacijām Skrīveriem, Koknesei un Pļaviņām. Senajās fotogrāfijās skatāma Skrīveru stacija 20. gadsimta sākumā. Pirmā pasaules kara gados tika iznīcināta stacijas ēka, kuru no jauna pēc arhitekta J.Neija projekta Skrīveros atklāja 1923.gadā.

20.gs. 20-30. gados populāri kļuva tūrisma braucieni pa dzelzceļu, lai aplūkotu Latvijas skaistākās vietas. Starp vairākiem citiem tūrisma izpriecu braucieniem, iecienīts bija vilcienu maršruts Rīga-Koknese-Pļaviņas.

Dzelzceļš veicināja arī lauku labumu piegādi pilsētas tirgum. „Lai provianta piegāžu daudzumu palielinātu, 1900. gadā no Pļaviņām uz Valku tika izbūvēts šaursliežu pievedceļš. Pa to ik dienas tika pievesti dažādi lauksaimniecības produkti: piens, sviests, labība, lopi.”

Šajā izdevumā ir izmantoti materiāli no Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Krievijas Oktobra dzelzceļa centrālā muzeja krājumiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Krievijas Nacionālās bibliotēkas, privātkolekcijām. Izdevums tapis sadarbībā ar VAS „Latvijas dzelzceļš”.

Pēc apjoma (111 lpp.) it kā nelielajā grāmatā, pats būtiskākais pateikts ar attēlu un koncentrētu piezīmju palīdzību.

Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu

2011-10-06T17:03:00.001+03:00

Attēlu un interviju krājumā „Patība” intervēti gan paši mākslinieki, gan viņu laikabiedri. Intervijas palīdz labāk saprast šos māksliniekus un viņu daiļradi.

Šeit vienkopus ir visdažādāko žanru mākslas pārstāvji, kurus vieno laika posms 20.gs. 60.gadi līdz pat 1991.gada augustam, kad Padomju Savienība beidza pastāvēt de jure.

Jānis Borgs, Ojārs Ābols, Boriss Bērziņš, Maija Tabaka, fotogrāfe Inta Ruka ..u.c.

Tostarp arī gleznotāja Aija Zariņa (1954), kura dzimusi Jēkabpils rajona Saukas ciema Skujiņos, beigusi Kokneses vidusskolu (1972). Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1976-1982), to beigusi ar diplomdarbu „Raža” pie profesora Edgara Iltnera. Aija Zariņa ir viena no pretrunīgāk vērtētajām latviešu māksliniecēm, kuras personālizstādēm bijusi arī skandaloza rezonanse. Sarežģīta un talantīga personība. Mūžīgā opozicionāre, bezkompromisu cilvēks, kas latviešu mākslā dominējošajā kamerrakstura tonī ienes vērienu un drosmi. XX gadsimta 80.gados Aija uzdrīkstējās lauzt tradicionālo sociālisma mākslas kanonu, reducējot glezniecību līdz zīmējuma kontūrai, krāsu kontrastiem, izvēršot to arī telpā.

Par Aiju Zariņu savās intervijās stāsta Sandra Krastiņa un Edgars Vērpe.

Izmantotie avoti:

Viņas kolekciju izstādē „Robežpārkāpēji” var aplūkot šeit

Aijas Zariņas personālizstāde „Daugaviņa”

Sandra Krastiņa par Aiju Zariņu. Intervē Helēna Demakova. No: Patība. Rīga : Latvijas Republikas Kultūras ministrija, 2011, 237.-249.lpp.

Edgars Vērpe par Aiju Zariņu. Intervē Helēna Demakova. No:Patība. Rīga : Latvijas Republikas Kultūras ministrija, 2011, 250.-263.lpp.

Par Aiju Zariņu..

Rudens krāsas mākslā, literatūrā

2011-09-26T15:04:00.000+03:00

Krāsuprieks pasauli saņēmis gūstā
ento - un kārtējo reizi.
V.Aizupe

A.Zarāna foto

Diena bija mierīga un jauka kā reti kāda; tik mīlīga, silta un laipna kā pēdējais smaids mīļam draugam šķiroties.

Ja no garo apšu virsotnēm šad un tad gluži negaidot neatdalītos pa lapiņai, ja kļavas, liepas un alkšņi nebūtu jau puskaili - tiešām nemaz nevarētu zināt, ka ziema jau durvju priekšā.

Būtu jādomā, ka bērzi ietērpušies spodri dzeltenā uzvalkā tikai tālab, lai godam saņemtu kādu tikpat mīļu viešņu, kāda bija vasara, un kļavas arī, negribēdamas bērziem pakaļ palikt, izrotājušās tā paša iemesla dēļ spilgti raibām lapu seģenēm.

Bet apses, kā jau sievieši, uzvilkušas pašus greznāko rotu, kur netrūkst nevienas varavīksnes krāsas, laikam lai tikai nepaliktu neievērotas.

/Valdis/

E. Krastenberga

"Gleznotājam jāatsedz tas, kam cilvēki ikdienas gaitā paiet garām. Daba ir bagāta ierosmēm, neizsmeļama, man divu mūžu būtu par maz, lai to daudzmaz iepazītu un atklātu" /K.Ubāns/

K.Ubāns. Pērse rudenī

No vasaras jāaiziet nepazemojoties.

Ne kā dālija, kas pēc pirmās aukstās nakts melnās cietējas skrandās.

Nē!

Kā kļava pēc salnām uzziedot krāšņumā, ko pavasarī pat nenojauta.

Līdzīgi kastanim paslēpjot savu būtību durstīgā apvalkā - lai atbaidītu ziņkārīgos un viegla guvuma tīkotājus.

Kā pīlādzis, ieliekot kvēli vēlīnās ogās, kas rūgtumu zaudētu pēc sala... kad vairs zaros nevienas nebūs.

Kā rīts, kas jo tuvāk rudenim, jo dzidrāks un skanīgāks.

Māra Svīre

J.Tālberga foto

Viss notiek rudenī pa īstam,

Vai dzirdi rasainā zālē
Tumšsārtus ābolus krītam?
Vai jūti kā ābele rudenī
Pretī savai nolemtībai iet,
Vēl pēdējo reizi saules pavēnī?
Viss notiek rudenī pa īstam.
Kad vasaras skurbums ir garām
Patiesi iemīlam vai nīstam.
Un ir vienalga, kas paliks-
Bērzu galotnēs izšūpots prieks,
Vientuļš zars pie kā pieķerties.
/Sarmīte Rode/

J.Jaunsudrabiņš. Ainava

Kartupeļu talka beigusies sen.

Jau šķirots, lasīts, pārlasīts,
Viss pagrabā sapildīts.
Darbs padarīts.
Tu teiksi: apstājies
Un rudens smaržu sasmelies!
Kā? Lai sēžu un kaķi glaudu?
Es gribu darīt, darīt, spēt!
Dažreiz arī nepaspēt.
Es gribu kraut, kraut, kraut,
Darbu sarakstos padarīto aplīšiem skaut.
Man vajag vēl, vēl, vēl!
Tu teiksi, ka tveru dzīvi par grūtu.
Bet man tā patīk, man nav par grūtu.
Es to jūtu!
/Paula Elksne/

J.Tālberga foto

Galvas tiesu lielāks par citiem

Mans sapnis man līdzi ies.
Rudenī degošas kļavas
Sārtiem smiekliem pasmiesies.
Rudenī brienošas dzērves
Griezīgi iekliegsies,
Kad mans mūžīgais sapnis
Galvas tiesu lielāks par citiem
Garām ies.
/M.Briede/

J.Tālberga foto

Velta Aizupe (1938) – dzejniece, dzīvo Aizkrauklē

Maija Briede (1958) – dzejniece, neretiete.

Elksne Paula (1993) – dzejniece, mācās Aizkraukles novada ģimnāzijā

Jānis Jaunsudrabiņš (1877-1962) – rakstnieks. Dzimis Neretā, dzīvojis Pļaviņās.

Edīte Krastenberga (1929) – gleznotāja, dzimusi Pļaviņās.

Sarmīte Rode (1970) – dzejniece, dzīvo un strādā Bebru pagastā.

Māra Svīre (1936) – rakstniece, dzīvo Seces pagasta „Staburaga” mājās.

Jānis Tālbergs (1930) – fotogrāfs, dzīvo Skrīveros.

Konrāds Ubāns (1893-1981) – gleznotājs. Gleznu cikli veltīti Pērsei, Daugavai.

Valdis (Voldemārs Zālītis) (1865-1934), rakstnieks, pedagogs. Mācījies Stukmaņu muižas skolā. Strādājis Kokneses draudzes skolā.
Alberts Zarāns (1939) – kinorežisors, fotogrāfs, dzīvo Seces pagastā.

Izmantotie avoti:

Aizupe, Velta. Starp divām saulēm. Aizkraukle : Staburags, 1998, 86 lpp.

Briede, Maija. Trešā pasaule. Rīga : Vieda, 2002, 80 lpp.

Es piedzimu laikā. Aizkraukle : Latviešu valodas asociācijas biedrība, 2010, 96 lpp.

Konrāds Ubāns : reprodukciju albums. Rīga : Liesma, 1982, 101, [14] lpp.

Rode, Sarmīte. Negaidi no manis tauriņa prieku. [B.v.] : Aut. izd., 2009, 79 lpp.

Svīre, Māra. Sotto voce. Rīga : Preses nams, 1993, 112 lpp.

Tālbergs, Jānis. Maizes smarža. Rīga Avots, 1988, 183 lpp.

Valdis. Staburaga bērni. Rīga : Zvaigzne, 1984, 261 lpp.

Zarāns, Alberts. Rudens zeltī pavasara ieceres. Rīga : Aut. izd., 2010, 120 lpp.

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja materiāli.

Vēja pieskāriens

2011-09-11T13:44:00.001+03:00

Maija. 1977. gads

Es rakstu tikai tad, kad līst.
Es rakstu tikai tad, kad gribas trakot.
Un atkal kāds man norauj segu,
Un atkal kādam vajag sist...
Maija Skore

Ventspils romantiskākā dzejniece - Maija Skore. Maijas dzejas tēli ir trausli, sievišķīgi. Viņas dzeja bijusi lasāma dažādos periodiskajos izdevumos. Sastādīts grāmatas manuskripts, kas gaida izdošanu. Maija ilgus gadus dzīvojusi arī mūspusē - Aizkrauklē. 1978. gadā beigusi Aizkraukles 2. vidusskolu. Beigusi LU Žurnālistikas fakultāti. Aktīva teātra pašdarbniece jau no skolas laikiem.
Lielisks , uzticams draugs. Gadi , pārbaudot šo draudzību, neko nav spējuši ietekmēt. Tā ir bagātība, kura ir nenovērtējama. Kādā savā vēstulē viņa raksta:

"Katru savu dienu atveru kā jaunu lapu, aprakstītās, izdzīvotās, aizverot un ļaujot kā putniem aizlidot uz pagātnes mežiem, - dzīvot kļūst arvien interesantāk un satraucošāk, jo tu nezini ko tā nesīs...".

Es nebiju tāda
                 kā biju.
Biju tāda kā vēlējos būt.
Citu acīs
        arī savējās
tīrrakstā rakstīju dienu.
Bez kļūdām, bez labojuma,
Kārtīgi, glīti uzrakstīju
          katru elpas vilcienu savu
                   pareizi izelpotu..

Kas tagad esmu?
Tagad -
         vienkārši ESMU -
ne - laba,
ne - slikta,
ne- labāka,
patiesāka - ka
          varbūt? -
diena melnrakstā,
         kur baltais ar melno
                   plūst
                       gultnē vienā,
         kur kļūdas labojamas,
               un piedošana -
                          prasāma vēl.

Rīt? -
        zirnekļa tīmeklim visumā būt,
                   kurā
gaismā līst.

***

Mēs -
        katrs par sevi.
Vienkārši -
                 cilvēki....
Mēs atrāvušies.
No koka,
          pie zemes.
Mēs esam lapas,
kritušas zemē,
bet,
uzpūš vējš un
        lapas paceļ.
Mēs - lapas vējā
       ...un liktenī.

***

RUDENS

Tavi nevērīgie glāsti -
         rudens nostalģija.
Veļu laiks ir klāt,
        bet, dālijas manī kā aklas
               zied nāves agonijā
               zied vēja plēstā
               apslēptās dziņas smalkā sāpe
Salna nenovēršami nāk.
Ceļš tālāk ved
         es eju...
                 ...debesīm pieskarties.

***

Durvis uz pagātni
          šķiršanās aizcirta ciet.
Bet logs palika vaļā...
Es redzu,
          ka stāvi pie tā
                 samtainā klusumā
                        un naksnīgās debesis dzer.
Tāpat kā es.
          ...mūs nevar tik viegli aizstāt,
                  aizmirst
                            un nosvītrot,
            ...jo virmojums turpinās
                   caur pirkstiem līdz dvēselei
                            novadīts.
Viss savienots
         bez Tavas
                    un manas gribas.
Tā stāvēsim
        mūžam šķirti -
                 ar virmojumu
                           naktīs vienoti.

***

Man nepatīk, kad ņem ar varu,

Kad paņem to, ko negribu es dot,

Kad bradā dvēseli ar pārākuma garu

Un salauž spēku mostošo.

Es pati protu mīlestībā ziedēt

Un atdot to, ko gribu dot,

Un atdoties ar debešķīgu prieku,

Pretī neprasot neko.

Es protu izšķērdīgi mīlēt,

Jo nebaidos no sāpēm mirt.

Es – mirklis liktenīgs uz zemes ceļa

Un parādība gaistoša.

Tik sevim vien es piederoša.

Sevī vien es paliekoša.

***

SPĒLMAŅA DZIESMA

Es vienā dienā puķi dodu,

Bet otrā – ņemu atpakaļ.

Ar vienu roku tevi glāstu,

Ar otru – grūžu atpakaļ.

Man šobrīd tīk tev skaisti glaimot,

Bet rīt jau kaut ko noklusēt.

Nu tāds es esmu, ko lai dara?

Tā prieku gūstu katru dien,

Jo dzīve mana – spēle vien.

Un tici – spēlē vienmēr esmu patiess,

Vai citādi maz spēlēt vērts?

Ar vieglu roku puķi dodu,-

Ar vieglu – prasu atpakaļ.

***

Manai dzejai nav vietas

starp traukiem nemazgātiem,

bērna skanīgiem smiekliem,-

piena zobu šļupstiem,

starp dienā burzītiem vārdiem,

strīdiem un nepadarītiem darbiem.

Manai dzejai nav vietas

starp brokastu maizi

un biezputru vakariņā.

Dzeja –

ēterisks būtības strāvojums

bez dzīves vietas

pasaulē iet

tumsas klaidā slieksni meklēt,

kur apstāties,

atsēsties,

izģērbties,

zemei un debesīm atdoties.

Eiropas kultūras mantojuma dienas 2011.

2011-09-04T10:47:00.001+03:00

Izvēloties 2011.gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu „Kultūras mantojums – zināšanas un prasmes”, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vēlējās īpaši izcelt kultūras pieminekļu īpašnieku, restauratoru, amatnieku, kultūras mantojuma un izglītības speciālistu ieguldīto darbu, zināšanas un prasmes kultūras mantojuma saglabāšanā, atzīstot panākumus, kas var iedvesmot arī citus. Šī gada mantojuma dienās tiks atzīmēti tie objekti, kas var lepoties ar paraugrestaurāciju, gan arī tie, kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm ir īsts izaicinājums.

Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiks no 9. līdz 11. septembrim.

Objektu sarakstā Zemgalē ir Kokneses viduslaiku pils un pilsdrupas.

Resursi internetā :

Kokneses viduslaiku pils

Aizkraukles reģiona un skolu bibliotēku kopkatalogā

Grāmatas:

Baumanis, Georgs. No Pļaviņām līdz Koknesei : [fotoalbums] ; Fotomāksl. Georgs Baumanis ; māksl. Jānis Blanks ; red. Ilze Antēna. [Rīga] : Jāņa sēta, 1994. - 155 lpp. : fotoil. ISBN 9984-508-08-0.

Blese, Jānis. Koknese ar atskatu tālākā pagātnē. Red. S.Brice ; fotogr. M.Briška. Rīga : Atēna, 1998. - 153 lpp. : fotoil. ISBN 998463504X.

Brūklens, A. Koknese : [ceļvedis un tūrisma maršruti]. Rīga : LVI, 1960, 77 lpp., 2 lp. kart. : il., kart

Brūklens, A. Koknese - Staburags - Pļaviņas : tūrisma biļetens. [Pļaviņas] : Latv. ĻKJS Pļaviņu raj. komit., 1957. - 51 lpp. : il., kart.

Koknese : vēsture, daba, kultūra, saimniecība. Sast. Alberts Zarāns, Arvīds Vītols ; latv. teksta red. Anija Brice ; tulk. un red. angļu tekstiem Antra Legzdiņa ; tulk. un red.vācu tekstiem Gaida Barisone ; māksl. Arvīds Vītols. Rīga : Kokneses pagasta padome, [2007]. - 198, [2] lpp. : il. - Teksts paralēli angļu, vācu val. ISBN 978-9984-392-31-8.

Pedagoģisks žurnāls "Skola un Māja"

2011-08-31T15:08:00.000+03:00

Žurnāls "Skola un Māja" bija pedagoģisks un zinātnisks žurnāls, kas iznāca 1914.gadā Rīgā. Žurnāla redaktors bija K.Dēķens (pedagogs, publicists, dzejnieks). Izdevējs – Skolu muzeju biedrība. Galvenā žurnāla tematika bija par jaunatnes audzināšanu, jo mājās tā sākas un skolā turpinās, bet nevar noliegt audzināšanā arī apkārtējās sabiedrības un dabas ietekmi. Žurnālam tematiskais iekārtojums sastāvēja no 6 nodaļām: Apcerējumi, Apskati, Grāmatu apskati, Māksla, Sīkumi, Atbildes uz jautājumiem. Plašākas un nozīmīgākas bija pirmās divas nodaļas.
Liela uzmanība tiek pievērsta bērnu literatūrai. Grāmatu apskatos regulāri tiek ziņots par jaunajām grāmatām. Tolaik apbrīnojamā kārtā iznākušas daudzas bērnu grāmatas.
Bērnu un jaunatnes literatūras apskati ieturēti diezgan mērenā tonī. Taču ļoti asi vēršas pret Rīgas Latviešu biedrības Derīgo grāmatu apgāda izdevumiem. Īpaši tiek kritizētas ilustrācijas, piemēram, par E.Brencēna ilustrācijām, recenzents saka: ”Kaut ko nejēdzīgāku par šiem neviens cilvēka prāts nevar iedomāties: no katra stūra lien ārā pa briesmonim, kas gatavs sagrābt atplestos nagos trīcošu kūlēju rijā vai vecīti pirtī”. Par bērnu grāmatu ilustrācijām redakcijai vienmēr ir nemainīgs viedoklis – tām jābūt tikai skaistām un saprotamām.

Neliels ieskats Grāmatu apskatā, kurā aplūkota grāmata bērniem Andreja Upīša „Jaunā dzērve”.
"A.Upīša „Jaunā dzērve” ir vērtīgs sacerējums, kā tēlojuma, tā arī idejas ziņā. Viņš jaunos lasītājus jau pamazām pieradina saprast, ka ne viss, kas grāmatā rakstīts par dzīvniekiem uz viņiem vien tikai arī attiecas. Un kā dzērvju, tā arī cilvēku barā allaž ceļas liels tracis, ja kāds no viņu sabiedrības jau no olas izšķīlies jūt neizprotamu nemieru pret mīļoto perēkli. Un kas jūt sevī „savādu dziņu celties augstu gaisā, kur vējiņš svilpo spārnu garajās spalvās, saules dzirkstis žilbināja acis, un galva reiba no bezgalīgā plašuma un dzidruma”, tad tas bija trakulis un karstgalvis. Zināms, ja rājieni un kliedzieni nevar noturēt šādu trakuli iemītās tekās, tad viņš pie tām jāspiež citādiem līdzekļiem. Dzērvju bars to arī dara. Jaunā dzērve ar ievainoto spārnu nokrīt tīrelī, nīkuļo līdz ziemai un tad, sniegā un salā aiziet bojā. Var vēlēties, lai stāsts iegūtu daudz lasītāju."

Jautājumos un atbildēs, piemēram, dota atbilde uz jautājumu, kas vainīgs, ja klasē nav kārtības: „ Man šķiet, ka būtu par bargu prasīts, ka tādam skolotājam, kam ar disciplīnas uzturēšanu lāga neveicas, tūliņ būtu jāmet skolotāja amats pie malas. Kā ikvienā, tā arī skolotāja darbā var ar laiku ievingrināties un ar saviem trūkumiem iepazinies var tos pamazām novērst. Par iemeslu vājai disciplīnai var būt dažādas skolotāja personīgās īpašības un arī daži nelabi pedagoģiski paņēmieni… "

Izmantotie avoti:

Skola un Māja Nr. 4, 1914
Grigulis, A., Treijs R. Latviešu žurnālistikas vēsture : no pirmsākumiem līdz pirmajam pasaules karam. Rīga : Zvaigzne, 1992,416.-421.lpp.

Nacionālā teātra 9. ģērbtuve

2011-08-28T11:14:00.003+03:00

Grāmata „Devītā ģērbtuve” izdota par godu aktiera un režisora Oļģerta Šalkoņa 80 gadu jubilejai. Grāmatā Oļģerts Šalkonis dalījies atmiņās par 15 Nacionālā teātra kolēģiem, kuri visi saistīti ar teātra leģendāro 9. ģērbtuvi, – Mihailu Čehovu, Jāni Kubili, Karpu Klētnieku, Jāni Osi, Žani Katlapu, Kārli Sebri, Alfrēdu Videnieku, Alfredu Jaunušanu, Edgaru Zīli, Gunāru Cilinski, mūsdienu aktieriem Mārci Maņjakovu, Gundaru Grasbergu u. c. Līdz ar aktieru raksturojumu grāmatā sniegts ieskats Nacionālajā teātrī valdošajā atmosfērā un Latvijas vēsturiskajā situācijā.

Kā autors raksta grāmatas pēcvārdā, tad viņam "gribējās savest kopā šos māksliniekus devītajā ģerbtuvē kā mājās, kā lielos godos pie ģimenes pavarda. Gribēju atgādināt, ka aktieris nedzīvo ārpus ikdienas, ka izcilām personībām piemīt gluži cilvēciskas izpausmes."

Arī izcilajam aktierim - novadniekam Jānim Kubilim devītajā ģērbtuvē ir pagājusi liela daļa no viņa radošās dzīves. Savās atmiņās mākslinieks atskatās uz laikposmu , kad uzsācis savas teātra studijas, atminas savus studiju biedrus, savus režisorus. Ir visādi gājis.

Vēl par Jāni Kubili var izlasīt:

Dzene Lilija. Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes : atmiņas un piezīmes sešos blokos. Rīga : Liesma, 1984. - 230 lpp. : il. ; 16 cm.

Materiāli par aktieri .

No Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājumiem

Augusta jubilāre – rakstniece Minna Dišlere

2011-08-23T14:06:00.001+03:00

Literātei Minnai Dišlerei - 125.
(dz. Vīksne; 1886. 27.08. Kokneses pag. Ūzēnos – 1976.26.06. Skrīveros)
Minna Dišlere studējusi Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē, beidza Bestuževa Augstāko sieviešu kursu Juridisko fakultāti (1913). 1912. gadā salaulājās ar juristu un rakstnieku Kārli Dišleru. 1941. gada jūnijā profesoru Kārli Dišleru, viņa sievu Minnu un meitu vidusskolnieci Ilgu deportēja uz Krieviju. No Sibīrijas Latvijā rakstniece ar meitu atgriezās 1955. gada jūnijā (vīrs Kārlis nomira izsūtījumā 1954.gadā). Līdz mūža beigām dzīvojusi Skrīveros. Mirst 1976. gadā, apglabāta Skrīveru kapos.

Literārai darbībai intensīvi pievēršas 1920. un 30. gados. Raksta galvenokārt lugas, par pamattēmu izvēloties lauku ļaužu dzīves atainojumu. Lugas iestudē gan Latvijas vadošie, gan pašdarbības teātri.

Rakstnieces pirmā luga „Dēls” (1913) gājusi zudumā, otrā –„Ikars” – palikusi rokrakstā.

Pazīstamākie darbi : „Ozolnieka meita” (1929), „Iegātnis” (1930), „Trakais laiks” ( 1932), „Bagātā līgava” (1933) u.c.

Par labāko tiek uzskatīta „Ozolnieka meita”, kuras pirmizrāde notiek 1929. gadā Nacionālajā teātrī. Darbs pauž ticību latviešu zemniecības tikumiskajām vērtībām. Tāpēc savā lugā kā latviešu tautas pozitīvās īpašības viņa uzsver lauku cilvēku darbīgumu, godaprātu, gaišu skatienu uz dzīvi. Lugas stiprā puse ir interesantie latviskie raksturi un lauku dzīves kolorīts.

Lugā „Iegātnis” rakstniece vairāk atsedz cilvēku izjūtu un pārdzīvojumu slāņus, analizē raksturu savdabības un uz pretišķībām veido konfliktus.

Komēdijā „Trakais laiks” rakstniece rāda, kā Saeimas vēlēšanas visu dzīvi ir sagriezušas trakā kaislīgā virpulī, kurā pārsvaru gūst godkāre, savtīgums un – muļķība.

Populāra ir komēdija „Studentes vasara”, kuras sākotnējais nosaukums bija „Kraujēnu mantinieki”. R.Blaumaņa „Indrānu” konfliktu M.Dišlere ir modernizējusi. Atšķirībā no „Indrānu” Edvarda, lugas jaunā paaudze vairs netīko saimniekot senču mājās. Tā ir jauna paaudze, kas skolojusies pilsētā un savu dzīves uzdevumu saskatījuši citās jomās.

Minna Dišlere Aizkraukles novada muzeja fondā

Izmantotie avoti:

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Sast. Baiba Dūdiņa. Rīga : Zinātne, 2003. 741 lpp.
Gudriķe, Biruta. Minna (1886-1976) un Kārlis (1878-1954) Dišleri. No:Latviešu rakstnieku portreti : Tradicionālisti un modernisti. Rīga : Zinātne, 1996, 123.-[143.]lpp.

"Skatīsim visu skaisto šeit pat Latvijā" /Alberts Zarāns/

2011-08-07T16:27:00.000+03:00

Nupat iznācis secieša Alberta Zarāna jaunais fotoalbums "Nu to Rīgu ieraudzīju...". Šajā grāmatā akcentēti Vecrīgas skati gan no putna lidojuma, gan ielās. Rīgā ik pēc četriem gadiem notiek Latvijas Dziesmu un Deju svētki. Dalībnieki piedalās gājienā, tērpušies visu novadu tautas tērpos. Lielāko uzmanību pievērsis mūsu pašdarbniekiem, kuri piedalījās skaistajos svētkos. Fotogrāfijās var redzēt svētku dalībniekus no visiem mūsu novadiem. Šis krāšņums kopā ar pļavu ziedu buķetēm ienes mirdzumu un gaišu prieku pilsētas ielās.

Alberts Zarāns pēc profesijas - kino režisors, kura sirdslieta ir Latvijas kultūrvēstures un skaistāko vietu iepazīšana. Viņa dzīves neatņemama sastāvdaļa ir fotogrāfēšana. Zelta fondā ir iekļaujamas viņa veidotās grāmatas par Latviju.

Grāmatās ir ne tikai arhīvos un vēstures materiālos iegūta informācija, bet arī paša Alberta Zarāna savāktās ziņas, personiski apceļojot Latviju, sarunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, izzinot senatnes objektus un fotografējot tos.

Pirmās grāmatas “Neesam šķirami no savas zemes” 304 lappusēs kopumā ir aprakstītas 155 Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales pilis un muižas. Daudziem aprakstiem ir pievienotas arī leģendas, kas saistītas ar šīm pilīm. Grāmata bagātīgi ilustrēta ar paša autora krāsainām fotogrāfijām un piļu īpašnieku dzimtu ģerboņiem.Priekšvārdā viņš raksta: “Šī grāmata ir atzinības apliecinājums gan tiem, kuri šīs pilis un muižas cēluši pirms daudziem gadsimtiem, gan arī ēku jaunajiem saimniekiem, visiem tiem, kuriem rūp mūsu dzimtenes vēstures vērtību saglabāšana.”

Fotoalbumā “Latvijas pilis un muižas” Alberts Zarāns savākto materiālu izvērsis un papildinājis.

Enciklopēdija "Pilis un muižas" ir par arhitektūras, vēstures un kultūras mantojumu.

Fotoalbums "Latvija" ir kultūrvēstures pētnieka, kinorežisora Alberta Zarāna skats uz Latvijas skaistākajām un raksturīgākajām ainavām. Albuma saturu papildina arī daudzu kultūrvēsturisku celtņu, pieminekļu, piemiņas zīmju attēli.

Latvijā ir daudz vietu, kuras bagātas ar vēstures liecībām, taču Koknese to vidū ir īpaša. Grāmata veltīta 730.gadadienai, kopš Koknesei ir piešķirtas pilsētas tiesības. Pagasta izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums arvien ir interesējis un piesaistījis tūristus. 2007.gadā iznāk grāmata "Koknese".

Grāmatu "Daugava" veidojis kopā ar Arvīdu Vītolu. Tajā ir divas nodaļas. Pirmā - "Daugavas ūdensceļš" - ir vēstījums par upes lomu divi tūkstoši gadu ilgā laika posmā. Nodaļa vēsta par tirdzniecības un kultūras sakariem, kurus bieži vien ietekmējuši militāri konflikti. Sniegta arī informācija par teritoriālā sadalījuma izmaiņām, pilsētu rašanos. Šī grāmatas nodaļa ir latviešu, vācu un angļu valodā. Nodaļa "No Baltkrievijas līdz Bastejkalnam" veltīta ievērojamiem vēstures, kultūras un dabas objektiem upes krastos. To atrašanās vietu precizē grāmatā ievietotā karte.

Sēlpils novads - vieta Latvijas likteņupes Daugavas kreisajā krastā ar senu vēsturi, skaistu dabu un darbīgiem ļaudīm. Sēlpils novads senvēstures pieminekļu ziņā ir viens no bagātākajiem Latvijā. Sēlpils un Staburags vienmēr ir interesējis un piesaistījis tuvus un tālus ceļotājus. Grāmata "Sēlpils 800" ir veltīta Sēlpils novada 800.gadskārtai.

Grāmatā "Gadsimtu mantojums" Latvijas piļu, skaistāko muižu kungu māju, pilsdrupu un muižas ēku aprakstos ietverta informācija par to vēsturi, arhitektūru un mākslu. Stāstījumu papildina teikas, nostāsti un ilustrē autora oriģinālfotogrāfijas, kā arī šo vietu senu attēlu reprodukcijas.

Autoram ir iznākuši arī divi atziņu krājumiņi "Ozolzīles" un "Rudens zeltī pavasara ieceres", kuros apkopojis pārdomas un atziņas par piedzīvoto, izjusto. Kā raksta pats Alberts Zarāns "Dzīve ir ceļš uz sevi mūža garumā. Tas aicina katru dienu iepazīt arvien ko jaunu. Ceļā sastaptais, redzētais un atrastais kļūst par ceļotāja neatņemamu daļu, par avotu, kurš, nerimtīgi plūstot, nes iegūto nākamajām paaudzēm."

Grāmatu bibliogrāfiskie apraksti un pieejamība skatāma elektroniskajā katalogā.

23.VII skolotājam, literātam Jānim Bankinam — 180 (1831–1883)

2011-07-22T15:28:00.000+03:00

Daugavmalā vecas pilis
Stalti stāv kalniņā;
Viņu mūri sakrituši,
Padebeši pāri iet.
/J.Bankins/

Jānis Bankins bija viens no pirmajiem ievērojamākajiem skolotājiem un latviešu skolas grāmatu sarakstītājiem. Dzimis Valmieras Kokmuižas Pankās 1831.gada 23.jūlijā. Beidzis Valmieras draudzes skolu un Cimzes skolotāju semināru Valkā. Kopš 1861.gadā pieņēmis draudzes skolotāja un ērģelnieka vietu Aizkrauklē.
Bankins sarakstījis un izdevis šādas grāmatas; "Uzdošanas uz tāpeli ko rēķināt", "Mācībgrāmata rēķinlauzīšanās", "Tēvzemes stāsti jeb notikumi Baltijā'', "Īsa fizika jeb dabas mācība", "Īsa ģeometrija jeb rūmes mācība", "Šis un tas, svešs un pats", bez tam viņš bija cītīgs palīgs pie Hervāgena "Skolas maizes" un Cimzes krājuma "Dziesmu rota" veidošanas. Bankins bija izmācījies arī mērnieka amatu un dzimtspirkšanas laikos viņš vairākās Vidzemes muižās pa vasaras brīvlaiku mērija zemniekiem zemi. Strādājot Aizkrauklē, tika nodibināts vīru koris, kurā tika skandētas draudzes skolas absolventu un skolēnu četrbalsīgās dziesmas. Bankina vīru koris bija pirmais Aizkraukles novadā. Jura Kalniņa Vietalvas vīru koris dibināts 1870.gadā, bet Koknesē skolotājs Mārtiņš Dambis kori izveidojis 1869.gadā. 1873.gadā Pirmajos Vispārējos Dziesmu svētkos viens no 45 koriem bija Jāņa Bankina Aizkraukles vīru koris.
Rīgas-Daugavpils šosejas malā, kādreizējās Aizkraukles draudzes skolas ceļa galā aug Jāņa Bankina stādītie ozoli.

Izmantotā literatūra:

Antons, Leonīds. Jānis Bankins. No: Aizkraukles kalendārs 1997.gadam. Aizkraukle : SIA "Staburags", 1996, 42.-45.lpp.
Konversācijas vārdnīca. 1.sēj. Rīga : Rīgas Latviešu biedrības komisija, 1906, 301.lpp.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Zinātne, 2003, 57.lpp.

Asā hronika jeb Kovārņa stāsts

2011-06-30T15:08:00.000+03:00

Īsi pirms Jāņiem Aizkraukles pilsētas bibliotēkas Pieaugušo abonementā darbinieces atklāja, ka ventilācijas šahtā iekritis kāds putns. Kā vēlāk izrādījās, tas bija kovārnis. Putns pabija bibliotēkas telpās 2 diennaktis, satraucis un izraisījis žēlumu gan darbiniekos, gan lasītājos. Kad putns bija veiksmīgi uzrausies pa šahtu augšā un nokļuvis virs Abonementa telpu griestiem, izdevās to pabarot ar barankām un iedot ūdeni, līdz beidzot kovārnis nokļuva brīvībā… Lūk, kovārņa stāsts, kura iespaidus pierakstīja bibliotekāre Lita…

Kovārņa stāsts

Gaidīju Jāņus! Tie tak ir latviešu tautas labākie svētki un man arī no tiem ir prieks, jo var kādu našķi paķert no ugunskura un alus pili vai pat krūzes padzerties, no kā pēc tam itin jautri ap sirdi paliek vai jocīgi ap dūšu.

Bet te tāds karstums sākās, ka es drusku uzlaidos uz vienas mājas jumta pasēdēt. Nogurušas kājas un spārni bija. Ēka gandrīz kā jauna, nesen remonts bijis. Viss balts uz jumta un lieli, gandrīz caurspīdīgi logi, nedaudz var redzēt, kas ir iekšā. Hmm, vai arī man acis vairs labi nerāda, jo tāds miglains viss un tās grāmatas, kas plauktos stāv un kuras caur stiklu varu redzēt, jo lielākas no attāluma kļūst. Jā, arī kameras uz jumta visur saliktas, tagad uz mani lūkojas (varbūt es kļūšu par dienas varoni?) un no jumta augšas uz leju tik labi viss ir redzams un Aizkraukles pilsēta labi pārskatāma, nu vismaz tuvākā apkārtne gan...

Karstums arvien vairāk uznāca un es tāds melns sēdēju, sēdēju uz jumta... Zināt taču, ka melnā krāsa vēl vairāk pievelk saules starus un palika tik karsti, kājas sastreipuļoja un es kaut kur kritu, vairs neatceros – kur un kāpēc es tur atrados. Palīgā!!!

Šausmīgi!!! Palīgā!!! Kaut kādā tumšā caurulē tiku un ne uz priekšu, ne atpakaļ. Švīkāju spārnus uz vienu pusi, kājas iet uz otru. Mēģināju ar spārniem izplesties un kājas turēt sānis un kaut kā kustēties. Ļoti šaurs un es nekur netieku uz priekšu. Padarbojos, pastīvējos – tā ka man ausīs žvankst, tādas atskaņas, ka nezinu, kā izturēšu. Kad piekusis nedaudz atpūšos, kāds sit pie sienas. Dzirdu arī sieviešu balsis turpat tuvumā. Nu ko tur brīnīties – cilvēkiem jau vienmēr interesanti, ja kaut kas notiek. Būtu palīdzējuši! Nu jā, bet kā tad lai viņi palīdz, ja es pat pats nezinu, kur atrodos un kā lai tieku no šīs jezgas ārā.

Esmu piekusis, gribas dzert un ēst, nagi jau visi būs nobružājušies līdz ādai, kā es cenšos ar tiem uz augšu rāpties.

Pēc ļoti ilga laika dzirdu, ka kāds trokšņo no gaisa, kaut kur sit un blīkšķina, un arī gaismiņa kaut kur paspīd, bet es jau tur neesmu. Hallo! Esmu šeit! Bet neviens jau tāpat nedzird un nesaprot manus signālus. Esmu tikai kovārnis. Jā, dzirdu gan runājam, ka kovārņi ir gudri putni un viņiem (laikam jau arī man) var iemācīt visādas labas lietas un arī runāt cilvēku valodā.

Nu re, pagrabināja un nekā – es esmu vēl joprojām te – pat nezinu, kur.

Atkal dzirdu sieviešu balsis un re – pamazām, solīti pa solītim tiku augšā. Joprojām nezinu, kur es esmu, bet te ir daudz cauruļu un griesti. Vai, re kur pavērās divas mazas lūciņas. Laikam cilvēki grib, lai man ir svaigs gaiss. Bet man ir bail. Piegāju drusku tuvāk lūciņām un ieraudzīju divas zaļas acis lūkojoties pretim. Nu ko skatāties, daboniet taču mani ārā!

Pēc brīža arī balsis arvien skaļāk zem lūciņām sāk skanēt, sievietes prāto, kā man tikt klāt. Nu nē – šašlikam no manis nekas nesanāks.

Ai, nē, pārklausījos. Viņas tikai grib mani izlaist ārā no šī slazda. Bet man te ir plašumi. (Kā nu ne – salīdzinot ar šauro cauruli, kur vējā man mati (nu labi – spalvas) plīvoja, kad ieslēdza kaut kādu aparātu un nevarēju lāgā nostāvēt, tagad es varu kājas izvingrināt un padejot valsi (es taču noskatījos, kā bērni dejoja modernās dejas tepat netālu).

Viens divi trīs, viens divi trīs. Nē, labāk apstāšos, tā deja mani padara nervozu un nervozē arī sievietes zem grieztiem.

Mazajā lūciņā parādās roka ar barankas gabaliem, pēc brīža arī burkas vāciņš ar ūdeni. Paldies par to! Pateicībā es arī nepaķēru vāciņu, kā daždien uz ielas, un netrokšņoju ar viņu pa griestiem. Es tagad saprotu, ka atrodos bibliotēkā un bibliotēkā ir jāuzvedas klusi. Bet mani deformētie nagi skrapst tāpat. Tur nu neko es nevaru darīt. Palīgā!!! Es vairs ilgi neizturēšu. Laidiet mani ārā!

Jā, dzirdu, ka sieviete skrabinās gar griestiem, bet diemžēl es neesmu tajā vietā.

Kļuva pavisam skumji, kad sāku saprast, ka nāksies šeit palikt uz visiem laikiem. Kāds te vēl sāka runāt, ka vajag žurku indi atnest. Nē, nē, palīdziet, negribu es indi ēst!

Pēc brīža atkal sākās visāda trokšņošana, sadzirdēju vīrieša balsi, kas sāka darboties ap to vietu, kur es pastaigājos ar savām kājiņām – skribu skrabu, skribu skrabu.

Un re – parādījās gaisma, parādījās caurums – es skrienu tam pretīm, neko nedomādams. Urrā!!! Esmu ārā, es lidoju, lidoju. Bums! Vai, man atkal sareiba galva – es atsitos pret loga stiklu. Te mani kāds saķēra stingrās rokās (nebaidies, es tāpat nekur nebēgšu, gribu tikai un vienīgi tikt ārā) un izlaida brīvībā. Drīz uzrakstīšu Jums garāku vēstuli. Tagad Jums tikai pastāstu savu stāstu iz dzīves, kā saka cilvēki.

P.S.

Ja Jūs zinātu, kādas runas caur sienu es saklausījos. Kādas grāmatas labāk lasīt, kur iet un kur Jāņot. Par mani arī runāja. Izrādās, ka kaut kur ir tāds Bibliotēkas kaķis, kurš dzīvoja bibliotēkā. Var jau būt, ka es arī varētu kļūt par Bibliotēkas īpašumu, draugu - lasītājiem vai darbiniekiem.

Iespējams, ka es pat varētu iemācīties lasīt, bet tas varbūt būs vēlāk. Šobrīd esmu laimīgs, ka esmu ticis ārā, brīvībā un paelpošu svaigu gaisu, atradīšu sev kaut ko garšīgu un jā, vēl laikam neesmu nokavējis arī Līgo svētkus. Dzirdēju no cilvēkiem bibliotēkā, ka esmu tur tupējis 2 diennaktis. Hmm, bet gudrāks no tā es, laikam, nekļuvu.

Jāsaka tā – viss labi, kas labi ir beidzies. Vai no tā kaut ko var mācīties, nezinu. Vienīgi – esiet piesardzīgāki nepazīstamās vietās un sargājaties no saules – saules dūriens, kas bija laikam arī man, nav nekas labs. Un nākat uz bibliotēku – tur ir daudz labas grāmatas un arī cilvēki...

Kovārnis

No Krišjāņa Barona Dainu skapja

2011-06-23T11:16:00.002+03:00

Rīkojās un pošās uz Jāņu vakaru

Ai, Jāniti punduriti,
Ko ta tava sieva dara?
Pienu silda, sieru sēja,
Pa namiņu tekādama.

/Sece/

Jānišam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem,
Lai tas mani palīdzeja
Brāļa govis paganīt.

/Odziena/

Jānits manas aitas gana
Šī devitā vasariņa;
Es Jāņam jostu pinu
Ar deviņi dzīpariņi.

/Sece/

Jānišam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem;
Jānits manas aitas gana
Šo garo vasariņu.

/Vietalva/

Jāņu bērni iet ciemā

Jānits sēd ozolā,
Jāņa bērni pazarēs;
Kāp, Jāniti, no ozola,
Vedi bērnus istabā.

/Vietalva/

Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Visi bija Jāņa bērni,
Kas atnāca līgodami.

/Jaunjelgava/

Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Visi bija Jāņa bērni,
Kas Jāniti daudzināja.

/Stukmaņi/

Es nopinu raibu kroni
Pašā Jāņa vakarā;
To es došu Jāņa mātei,
Lai aug raibi teleniņi.

/Vietalva/

Es uzliku bititēm
Ozoliņa vainadziņu,
Lai Dievs dod citu gadu
Jaunas bites dārziņā.

/Taurkalne/

Daudzina Jāni dažādos svētku brīžos

Ai, Jāniti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
Meitām vedu zīžu rotu,
Puišiem cauņu cepurītes.

/Skrīveri/

Domajati, gādajati,
Kur Jāniti glabāsim,
Pirtī dūmi, namā odi, -
Klēts priekšāi lieviņā.

/Sece/

Jānišam labi zirgi,
Tas māceja radzināt,
Tas māceja radzināt
Ar sudraba ganekliti.

/Sece/

Jānišam treju vārtu,
Visi treji aizpuškoti.
Pa vieniem gani dzina,
Pa otriem pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.

/Odziena/

Jāņu nakti neguļ

Kas gulēs Jāņu nakti,
Tas dabūs vecu sievu,
Muldiņāi vizinamu,
Ar pirkstiem barojamu.

/Sece/

Kas gulēja Jāņa nakti,
Lauzt tam kāju, lauzt tam roku,
Lauzt tam kāju, lauzt tam roku,
Lauzt tam pašu muguriņu!

/Taurkalne/

Jāņu zāles. Paparde

Santenites, magonites
Jaunu meitu Jāņa zāles,
Asi dadži, sīkas nātres
Jaunu zēnu Jāņa zāles,
Papardītes, vībotnites
Vecu ļaužu Jāņa zāles.

/Sece/

Guntenites, santenites
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Suņuburkški, pupulakški
Jaunu puišu Jāņu zāles.

/Odziena/

Iemetam Jāņa zāli
Tā Jāniša guļiņā,
Dieviņ, dod Jānišam
Otru jaunu gulētāju.

/Nereta/

Izstaigāju grāvu grāvus,
Buldurjāņa meklēdama;
Nu atradu buldurjāni
Pašā dārza maliņāi.

/Sece/

Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Plūc' papriekšu buldurjāni,
Tad balto dāboliņu.
Grāvu grāvus izstaigaju,
Buldurjāņa mekledama;
Trešā grāva galiņā,
Tur atradu buldurjāni.

/Taurkalne/

Visa zāle noziedeja,
Papardīte vien nezied;
Papardīte noziedeja
Pašā Jāņu vakarā.

/Stukmaņi/

Sēlijas vējš

2011-06-09T14:25:00.005+03:00

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta bijušais senators Vilnis Vietnieks izdevis savu pirmo dzejas grāmatu "Sēlijas vējš". Grāmatā publicētie dzejoļi rakstīti kopš sešdesmitajiem gadiem, paralēli tiesneša darbam. V. Vietnieka literārā darbība ir pierādījums, ka starp tumšo un negatīvo pastāv gaišais, kas jāuztver un jāizjūt.
V. Vietnieks dzimis Zalvē, pēc studijām Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē strādājis Jēkabpils rajona tiesā, vēlāk kļuvis par Augstākās tiesas tiesnesi un Senāta Krimināllietu departamenta senatoru. Jau jaunībā viņš rakstījis dzeju un prozu, publicistiku. V. Vietnieka dzejas rindas ir skopas, atturīgas, viņa tēlojumus var pielīdzināt grafikām un akvareļiem. Arī prozā viņš stāsta par Sēliju. Ievērību guvuši apraksti par Jāni Jaunsudrabiņu, Latvijas Senāta senatoru Jāni Skudri un citi prozas darbi.

Dzejoļu krājuma pamattēma ir Sēlija. V. Vietnieka dzejā Sēlija ir kā pirmā mīlestība – skaista, noslēpumaina, vilinoša atmiņās, smeldzīgi skaudra. Tā ir sirds grāmata, jo dzejoļiem cauri aužas tēvzemes mīlestība, kas sākas no dzimtās vietas Zalves, bet plašākā nozīmē izpaužas pret visu Latviju kopumā.

V.Vietnieka mīlestība pret Sēliju visspilgtāk izpaužas tieši dzejolī "Sēlijas lielceļos":

Krūtis pilnas ar Augšzemes elpu,

pie cepures dzeltens purenes zieds.

Man nevajag plašāku pasaules telpu,

kad pa Sēlijas lielceļiem iets.

Man vajag Ormaņa dūmaku zilgano

un zvaigzni, kas Saukas ezerā krīt.

Man vajag rasas pilienu dzidrāko,

kas rītausmā Vīgantes parkā spīd.

Dodiet man Zalves visgaišāko silu

un Sēlpils augstāko pakalnu.

Bibliogrāfija:

Grāmatas

Vietnieks Vilnis (1944-). Sēlijas vējš : dzeja / Vilnis Vietnieks ; [ red. Imants Auziņš ; fotogr. Aivars Bite ; sast. Ausma Garkalne]. - [Rīga] : aut. izd., 2010 (Rīga : Dardedze Hologrāfija). - 53, [2] lpp. : il., portr. ; 19 cm. ISBN 9789984398891

Raksti periodikas izdevumos:

Jauns Senāta nolēmumu krājums : [par LR Augst. tiesas Senāta Krimināllietu depart. lēmumu krāj. "Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi 2005" (Rīga : Tiesu namu aģentūra)] / tekstā fragm. no senatora Viļņa Vietnieka priekšv. krāj.. Jurista Vārds, Nr.48, 2006, 5.dec., 22.lpp. ISSN 1691-2462.

Pāvils, Leonards. Senators un arī dzejnieks : [par LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta bijušo senatoru Vilni Vietnieku un viņa dzejoļu grām. "Sēlijas vējš" atvēršanas svētkiem] ; tekstā stāsta dzejnieks Imants Auziņš, LR Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Jurista Vārds, Nr.15, 2010, 13.apr., 5.lpp. : ģīm. ISSN 1691-2462.

Skolniece, Iveta. "Es mūžam palieku Sēlijā" : [par bijušā LR Augstākās tiesas senatora Viļņa Vietnieka dzejoļu krājuma "Sēlijas vējš" atvēršanas svētkiem]. Jaunais Vēstnesis, Nr.27, 2010, 9.apr., 2.lpp. : ģīm. ISSN 1691-1512.

Skolniece, Iveta. "Sēlijas vējš" stāsta par dzimtās puses mīlestību : [sakarā ar LR Augstākās tiesas tiesneša Viļa Vietnieka Sēlijai velt. dzejoļu krājuma iznākšanu]. Jaunais Vēstnesis, Nr.24, 2010, 26.marts, 9.lpp. ISSN 1691-1512.

Skolniece, Iveta. Novadnieka un ekssenatora dāvana savai dzimtajai pusei : [par Augstākās tiesas bijušā senatora Viļņa Vietnieka pirmo dzejoļu krājumu "Sēlijas vējš"]. Jaunais Vēstnesis, Nr.88, 2010, 16.nov., 7.lpp. : ģīm. ISSN 1691-1512.

Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds" : [par Ineses Nikuļcevas rakstu "Likums un tā grozījumi", Dzintara Rasnača rakstu "Likumdošanas process piecpadsmit gados", Viļņa Vietnieka rakstu "Likumu grozījumus diktē dzīve" u.c. publ. žurnāla Nr.14 (2008, 8.apr.)] / pēc žurn. "Jurista Vārds" red. inform.. Latvijas Vēstnesis, Nr.54, 2008, 8.apr., 64.lpp. ISSN 1407-0391.

Vietnieks, Vilnis. "Netiesājiet mani, es nezināju..." : [par kriminālatbildību par narkotisko vielu nelegālu apriti]. Diena, 2000, 24.okt., 2.lpp. ISSN 1407-1290.

Vietnieks, Vilnis. "Mans vectēvs Zalves kapos...". Jaunais Vēstnesis, Nr.24, 2010, 26.marts, 9.lpp. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Atskatoties uz Tautas frontes grupu Augstākajā tiesā : [par Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas nodibināšanu un darbību LR Augst. tiesā : sakarā ar 20.gadadienu kopš Latvijas Tautas frontes 1.kongr.]. Jurista Vārds, Nr.40, 2008, 21.okt., 18.lpp. : ģīm. ISSN 1691-2462.

Vietnieks, Vilnis. Ceturtdaļa gadsimta tiesneša amatā : [par LR Augst. tiesas priekšsēd. Andri Guļānu : sakarā ar apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni]. Jurista Vārds, Nr.2, 2006, 10.janv., 5.-6.lpp. ISSN 1691-2462.

Vietnieks, Vilnis. Dzejolis bez nosaukuma ; "Mēs gaidījām ziedošu pavasari..." ; Sēlijas vējš ; Es toreiz nepateicu ; Nejauši dzirdēta saruna ; Brīdinājums ; "Četras verstis un krogs..." ; Sēlijas lielceļos. ; sagat. J.Apīnis. Brīvā Daugava, Nr.109, 2010, 28.sept., 6.lpp. ISSN 1407-9828.

Vietnieks, Vilnis. Gribu paspēt... . Staburags, Nr.37, 2010, 27.marts, 6.lpp. ISSN 1691-0923.

Vietnieks, Vilnis. Jautājums ; Īsas nostaļģijas ; Es toreiz nepateicu... ; Dialogs. Jaunais Vēstnesis, Nr.63, 2009, 18.aug., 9.lpp. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Krimināllietas un dzeja : [no topošā dzejoļu krāj. "Sēlijas vējš" : ar īsām ziņām par aut., LR Augst. tiesas senatoru] / Vilnis Vietnieks.. Saturs: Mātei un Tēvzemei ; Novēlota atzīšanās ; Vecā bebra stāsts ; Tai naktī... : dzejnieku un skolotāju Jūliju Dievkociņu (1879-1906) pieminot ; Par kādu ticējumu ; Manai Zalvei ; Sapnis ; Vīzija Aleksandra Čaka ielā. Jurista Vārds, Nr.11, 2007, 13.marts, 20.-21.lpp. : ģīm. ISSN 1691-2462.

Vietnieks, Vilnis. Labdarības koncerts baznīcas atjaunošanai : [par Zalves ev.lut. baznīcas atjaunošanu (Aizkraukles raj.)]. Staburags, Nr.108, 2008, 18.sept., 3.lpp. ISSN 1691-0923.

Vietnieks, Vilnis. Latvijai ; Zied liepas jūlijā : saucieša Latvijas Senāta senatora Jāņa Skudres [1889-1942] piemiņai ; Čigānkalna elēģija ; Divi diženi vārdi ; Par piedošanu ; Cerība ; Brūnacītei ; It kā pa jokam ; Skaidrības labad. Jaunais Vēstnesis, Nr.88, 2010, 16.nov., [1.], 7.lpp. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Manai Zalvei ; Mātei un Tēvzemei ; Sēlijas lielceļos ; Novēlota atzīšanās : (meitenei no manas klases) ; Par kādu ticējumu ; Tai naktī... : (dzejnieku un skolotāju Jūliju Dievkociņu pieminot (1879-1906)) : [ar īsām ziņām par aut.]. Staburags, Nr.63, 2007, 2.jūn., 6.lpp. : ģīm. ISSN 1691-0923.

Vietnieks, Vilnis. Palīdzēsim atjaunot dievnamu! : [no Zalves Ev.lut. baznīcas (Aizkraukles raj.) vēstures]. Staburags, Nr.110, 2007, 20.sept., 5.lpp. ISSN 1691-0923.

Vietnieks, Vilnis. Par Sēliju domājot : [par Sēlijas 800.gadadienai velt. kongr. Viesītē (Jēkabpils raj.)]. Staburags, Nr.93, 2008, 14.aug., 6.-7.lpp. : ģīm. ISSN 1691-0923.

Vietnieks, Vilnis. Piestāj, saulīt : dzejniekam Imantam Auziņam [1957-1987] dižjubilejā ; Novēlota atzīšanās ; Par kādu ticējumu : [no topošā krāj. "Sēlijas vējš"]. Jaunais Vēstnesis, Nr.63, 2008, 19.aug., 11.lpp. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Rados ar Jāni Jaunsudrabiņu : [par rakstnieka (1877-1962) dzīvi lauku mājās "Meža Jurāni" Saukās (Viesītes novads), viņa radiniekiem un draudzību ar aut. vectēvu Pēteri Vietnieku (?-1963)]. ; tekstā fragm. no J.Jaunsudrabiņa autobiogrāfijas "Mana dzīve" un P.Vietnieka atmiņām. Patiesie Stāsti, Nr.17, 2009, 28.aug., 38.-43.lpp. : ģīm. ISSN 1691-3892.

Vietnieks, Vilnis. Rados ar Jāni Jaunsudrabiņu : [par rakstnieka (1877-1962) dzimtu]. Jaunais Vēstnesis, Nr.66, 2008, 29.aug., 6.-7.lpp. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Rados ar Jāni Jaunsudrabiņu : [par rakstnieku, gleznotāju (1877-1962) un viņa radiniekiem : sakarā ar rakstnieka 130.dz.d. velt. sarīkojumu "Gaismu sauca" Rīgas Latviešu biedrības namā] ; tekstā stāsta raksta aut. vectēvs, J.Jaunsudrabiņa radinieks Pēteris Vietnieks.. Nr.119 aut. uzrād.: Vilis Vietnieks. Staburags, Nr.119, 2007, 11.okt., 5.lpp. : ģīm. ; Nr.120, 2007, 13.okt., 6.lpp. : ģīm. ; Nr.122, 2007, 18.okt., 7.lpp. : ģīm. ; Nr.125, 2007, 25.okt., 5.lpp. ISSN 1691-0923.

Vietnieks, Vilnis. Sapnis ; Vecā bebra stāsts : [no topošā krāj. "Sēlijas vējš"]. Jaunais Vēstnesis, Nr.65, 2008, 26.aug., 11.lpp. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Sēlijas lielceļos. Brīvā Daugava, Nr.131, 2007, 15.nov., 6.lpp. ISSN 1407-9828. Iel. "Daugaviņa", Nr.18 .

Vietnieks, Vilnis. Sēlijas lielceļos ; Manai Zalvei ; Mātei un Tēvzemei : [no topošā krāj. "Sēlijas vējš" : ar īsām ziņām par aut.]. Jaunais Vēstnesis, Nr.62, 2008, 15.aug., 6.lpp. : ģīm. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Skolotājas lūgšana : [veltīts Zalves pamatskolas skolotājai Vilhelmīnei Kalniņai] ; Īsas nostaļģijas. Jaunais Vēstnesis, Nr.7, 2009, 23.janv., 2.lpp. : ģīm. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Un ezerā zvaigzne krīt : [par Latvijas Senāta senatoru Jāni Skudri (1889-1942) no Saukas pagasta (Jēkabpils raj.)]. Jaunais Vēstnesis, Nr.97-98, 2008, 19., 23.dec., 9.lpp. : ģīm. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Un ezerā zvaigzne krīt : priekšnojautas: [Latvijas Senāta senatoram] Jānim Skudrem [1889-1942] velt. [t.p. nos.] grām. pirmā nod. ; ar aut. priekšv. "Stāsts par Latvijas Senāta senatora Jāņa Skudres dzīvi". Jurista Vārds, Nr.47, 2007, 20.nov., 33.-36.lpp. : ģīm. ISSN 1691-2462.

Vietnieks, Vilnis. Vīzija Aleksandra Čaka ielā ; Mūža dialektika ; Aleksandra Čaka motīvs ; Sēlim aizejot : sēļa Valda Liesmas (1912.-2008.) piemiņai. Jaunais Vēstnesis, Nr.70, 2008, 12.sept., 6.lpp. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Zalves skolai ; Gribu paspēt ; Ceļš ved Sēlijā. Jaunais Vēstnesis, Nr.58, 2009, 31.jūl., 9.lpp. ISSN 1691-1512

Vietnieks, Vilnis. Cauri gadiem, pāri laikam ; Sēlijas vēstures pētnieks : [sakarā ar Sēlijas rakstnieka, kultūrvēsturnieka, žurnālista, etnogrāfa, publicista Mika Skruzīša 150.dz.d. (1861-1905)] ; materiāla sagat. Iveta Skolniece.. Bibliogr. un koment.: 4.lpp. Nr.15 ; 7.lpp. Nr.16. Jaunais Vēstnesis, Nr.15, 2011, 22.febr., 4.lpp. : ģīm. ; Nr.16, 2011, 25.febr., 7.lpp. : karte. ISSN 1691-1512.

Vietnieks, Vilnis. Es toreiz nepateicu ; Nejauši dzirdēta saruna ; Skrējiens uz pavasari ; Par piedošanu ; Cerība ; Brūnacītei ; Es Tevi izdomātu... ; Atzīšanās. Jaunais Vēstnesis, Nr.19, 2011, 8.marts, 5.lpp. ISSN 1691-1512.

Zvejniece, Rasma. Senators Vilnis Vietnieks aiziet izdienas pensijā : [par LR Augstākās tiesas senatoru]. Jaunais Vēstnesis, Nr.16, 2010, 26.febr., 6.lpp ISSN 1691-1512.

Saites Internetā:
http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=207817

http://www.at.gov.lv/information/about-notable-events/2010/201004/20100401/

http://www.tiesas.lv/index.php?id=3372

Dabas parks "Daugavas ieleja"

2011-05-24T20:12:00.002+03:00

Dabas parks „Daugavas ieleja" ar terasēm, retiem augiem un ģeoloģiskas nozīmes objektiem, Daugavas krastos, ir vides tūrisma attīstīšanai nozīmīgākais objekts.

Daugavas ielejas dabas parks sākotnēji dibināts 1977. gadā kā kompleksais dabas liegums 674 ha platībā. No 1987. gada tas ir dabas parks. Tas ir iekļauts Eiropas nozīmes Natura 2000 aizsargājamo teritoriju saraksta projektā. Parks atrodas abos Daugavas krastos Aizkraukles reģiona Skrīveru novada, Aizkraukles un Sērenes pagastā. Tas dibināts, lai aizsargātu Daugavas ielejas raksturīgāko posmu, kas palicis nepārveidots pēc Pļaviņu HES uzcelšanas. Parka robežās atrodas Ozolkalnu dabas liegums, Natura 2000 teritorija vientuļo bišu un kameņu aizsardzībai. Daugavas labajā krastā parkā ietilpst senlejas pamatkrasta stāvā nogāze līdz Dīvajas ietekai.

Kreisajā krastā Sērenes pagasta ziemeļu robežu veido Daugava, kas lejpus Aizkraukles tek Lejasdaugavas senlejā, ko augšpusē aizpildījusi Pļaviņu ūdenskrātuve. Parka teritorija sniedzas līdz Jaunjelgavai, kas lepojas ar savu vēsturisko centru, 17.-19.gadsimta pilsētbūvniecības paraugu. Dabas parka galvenā nozīme ir Daugavas senielejas krastam un terasēm Aizkraukles un Skrīveru pagastos, bet Sērenes pusē Daugavas ieleja kalpo par vizuālo fonu, jo dabas parka daļa ir tikai 100 - 800 m platā pieupes josla ar palienas un terašu nogāžu fragmentiem.
Lejasdaugavas senlejas posmā sastopami vērtīgi biotopi – Eiropas nozīmes meži (9 ha), meži ar retiem augiem (4,4 ha), bioloģiski vērtīgas pļavas (13,1 ha). Dabas parka teritorijā mežos sastopami baltalksnāji un platlapju meži ar gobām, kļavām, ošiem, liepām un ozoliem. Vietām meži atbilst vēra tipam. Īpatnēji, aizsila tipam atbilstoši meži sastopami Daugavas ielejā, lejā uz terasēm, ko veido irdeni, karbonātiem bagāti saneši. Tajos pirmajā stāvā aug priedes, piejaukumā un paaugā – platlapji, pamežā lazdas.
Dabas parka teritorijā atrastas apmēram 570 paparžaugu un sēklaugu sugas, kas sastāda 60 % no Daugavas ielejas floras. Skrīveros, Ašķeres gravā, mājo vairāki lielo susuru pāri, dabas parkā ligzdo aizsargājamā jūras žagata, laukirbes, griezes, vidējais dzenis, sastopamas arī retas kukaiņu sugas un aizsargājamo krustlapu drudzenes, melnās klintenes, lielās raganzālītes un naudiņu saulrozītes, lielziedu uzpirkstītes, Daugavas vizbuļa audzes. Vietām krastos ir sausās un kalcifilās pļavas, dolomītu atsegumi.

Naudiņu saulrozīte

Viena no Daugavas ielejas interesantākajām vietām ir Karikstes upe. Tās līkločos celta kādreizējā Aizkraukles mūra pils, kurā mitinājās vācu muižnieki. Pie tās ietekas Daugavā savulaik atradās osta.

Upes garums ir 10 km, tā ir krāčaina, vietām ar dziļu, kanjonveidīgu ieleju. Visātrākā tā ir lejteces posmā. Pavisam netālu no ietekas atrodas pussagruvis aizsprosts – divpakāpju ūdenskritums, apmēram 2.5 metrus augsts.

Karikste

Visskaistākā Daugavas senlejas panorāma atklājas no Aizkraukles pilskalna Daugavas labajā krastā. Kultūrvēsturisko objektu vidū minama vecā luterāņu baznīca, dolomīta ģeomorfoloģiskais atsegums pie Cepļu mājām, Lejasžagaru kapulauks, Vecie kapi un citi. Parka teritorijā atrodas arī Livonijas ordeņa pilsdrupas, no kurām saglabājusies viena siena un pamati.
Vasara ir īstākais laiks, lai varētu izstaigāt dabas parka takas, priecāties par ielejas krāšņumu, kura ieskauj Daugavas upes plūdumu.

Aizkraukles pilsdrupas

Bibliogrāfija

Daugava : Даугава= The Daugava / [sast. Gunta Strautmane ; māksl. Alnis Mitris]. - Rīga : Avots, 1984. - 202, [6] lpp. : il. - (Uz jūru).
Daugavas raksti : no Aizkraukles līdz Rīgai / sast. V.Villeruša. - Rīga : Zinātne, 1991. - 187 lpp.
Tālbergs, Jānis. Maizes smarža. Rīga : Avots, 1988, 183 lpp.
Latvijas daba : enciklopēdija. Rīga : Latvijas Enciklopēdija, 1994, 1.sēj. , 217.-219.lpp.
Majore, M. Daugavas ielejas attīstība. Rīga : LVI, 1962, 77 lpp.
Skrīveri. Rīga : Autora izd., 2008. 200 lpp.
Žukova, Zinaīda. Latvijas zili zaļā rota. Rīga : Jumava, 2001, 14.-15.lpp.

Interneta saites

Dabas parks "Daugavas ieleja"
Dabas parks "Daugavas ieleja" : dabas aizsardzības plāns

Valsts apbalvojumi

2011-05-02T17:42:00.006+03:00

4.maijā par izcilu Tēvijas mīlestību un mūža ieguldījumu Latvijas kultūrā rakstniece un scenāriste Māra Kaijaka (Svīre) tiks apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.

Atzinības krusta IV šķira piešķirta ilggadējam Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktoram un pedagogam, sabiedriskajam darbiniekam Haraldam Juhņevičam.

Valsts apbalvojuma veidi ir Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīmes, Atzinības krusts, kura devīze "Godaprāta ļaudīm", Viestura ordenis un tā goda zīmes.

Aizkraukles reģionā apbalvoto novadnieku vidū ir gan skolotāji, dzejnieki, rakstnieki, žurnālisti, sabiedriskie darbinieki un citi. Par novadniekīem tiek uzskatītas tās personas, kuras dzimušas, mācījušās, strādājušas vai kā citādi saistītas ar Aizkraukles reģionu.

Triju Zvaigžņu ordenis

III šķira Ordeņa komandieri

Žurnālists Dainis Īvāns (1995)
LPSR AP deputāts Raimonds Krūmiņš (2000)

IV šķira Ordeņa virsnieki

Dzejnieks Knuts Skujenieks (1995)
Dzejniece Velta Toma (1995)
Drošības dienesta pulkvedis,Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta priekšnieks Juris Vectirāns (1995)
Rakstnieks Imants Auziņš (2001)
Aktieris Jānis Kubilis (2002)
Rakstniece Lūcija Ķuzāne (2003)
Aktrise Lāsma Mūrniece (Kugrēna) (2005)

V šķira Ordeņa kavalieri

Literatūrzinātniece, literatūrvēsturniece Saulcerīte Viese (1995)
Lauksaimnieks Jānis Auseklis (1997)
Pedagogs Leonīds Antons (1998)
Selekcionārs Jānis Vasarietis (1995)
Aktieris Rihards Rudāks (2003)
Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja "Riekstiņi" vadītāja Ilze Līduma (2007)
Skolotāja un novadpētniece Emīlija Varkale

Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes (zeltīta) goda zīme

Zinātnieks, pedagogs Artūrs Boruks
Ģenerālprokuratūras krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Oļģerts Šabanskis
Ārste Aina Gasjuna (1997)
Ārsts Aristīds Rogulis (1998)
Sociālās un veselības aprūpes darbiniece Valentīna Vdovina (1998)
Sporta darbinieks Ēriks Tatarčuks (1999)
Skolotāja Rasma Novika (1999)

Triju Zvaigžņu ordeņa III pakāpes goda zīme (Bronzas goda zīme)

Ātrās palīdzības feldšere Zinaīda Avotiņa (1997)

Atzinības krustu, sākot ar 2005. gadu saņēmuši:

I šķira Ordeņa lielkrusta komandieris

Pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns (2008)

II šķira Ordeņa lielvirsnieki

Dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks

IV šķira Ordeņa virsnieki

Neretas vidusskolas direktore, krievu valodas skolotāja, ilggadēja deju skolotāja Laima Grebska
Lauksaimnieks Ģedimins Siliņš
Aktrise Dace Bonāte

Lielā sevišķās pakāpes goda zīme

Vācijas humānās palīdzības organizācijas „Europart Eppstein/Lettlandhilfe” sabiedriskie darbinieki Francis Alberts un Silvija Barbara Fluhi.

Mazā sevišķās pakāpes goda zīme

Skolotāja Sofija Dobulāne (2005)
Skolotāja Laimdota Sarkanbārde

II pakāpes (sudraba) goda zīme

Režisore Aina Avena (2006)

Mēs dzīvojam no saules

2011-04-18T08:37:00.003+03:00

12.aprīlī bērnu literatūras nodaļas zālītē "Pie Kurmīša" tika atklāta Modras Vītolas floristikas darbu izstāde veidota par Lieldienu tēmu. Tā ir Modras pirmā izstāde.

Modra beigusi Starptautisko Praktiskās psiholoģijas augstskolu, kur apguvusi sabiedrisko attiecību menedžmentu. Aizkrauklietes Modras Vītolas hobijs ir floristika, ziedu kārtošana un interesantu kompozīciju veidošana.
Savā vizītkartē viņa citē Ū.Ērhartes sacīto "Tas kurš cer tikt uz priekšu, paļaujoties uz cita nodarbošanos, sēž uz rotaļu zirdziņa un grib, lai viņu vizina, tā notiek tikai pasakās."
Turpinājusi apmācības nodarbinātības Valsts aģentūras Aizkraukles filiāles kursos pie floristes Lienes Avotiņa un tautskolā pie Antas Teivānes.
Piekļūt tuvāk floristikas būtībai nozīmē tai veltīt visu savu brīvo laiku.

Izstāde domāta it visiem, lai sirdīs pamazām ienāk pavasaris, kas šogad mazliet aizkavējies.

"Mēs dzīvojam no saules, kad ārā vēl snieg un puteņo, kārklu krūmi ar saviem pūpolu pirkstiem taustās pēc saules gaismas, kas gan vēl ir jūtīgāks par maigo pūpola zariņu? Ir brīži dzīvē, kad viss liekas it kā noledojis un mēs taustāmies apkārt salstošiem pirkstiem. Silts rokas pieskāriens, kāds sirsnīgs vārds vai laipns smaids atkal dod mums ticību dzīvei". /Kārlis Skalbe/

Pirmie apmeklētāji

Veselības pušķis

Konfekšu pušķis arī Lieldienās

Modra ir atvērta jaunām idejām. Viņas darbus par citām tēmām var aplūkot šajā portfolio

Dabas liegums “Aizkraukles purvs un meži”

2011-03-27T15:28:00.003+03:00

Aizkraukles purvs

Dabas liegums “Aizkraukles purvs un meži” ir Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija jau vairāk nekā desmit gadu. Purvs un salas tajā jau gadsimtiem uztur un pasargā vērtīgus meža biotopus. Ir vietas, kurās nekad nav notikusi saimnieciskā darbība. Pārmitrais mežs ap purvu un minerālzemes salas vietām atgādina slaveno Slīteres vai Moricsalas pirmatnējo mežu.
Dabas liegumam “Aizkraukles purvs un meži” saistībā ar Eiropas Komisijas “LIFE” programmu Latvijas Dabas fonda eksperti izstrādājuši dabas aizsardzības plānu. Tā ieviešana ievērojami uzlabotu dabas aizsardzību šajā teritorijā, kur patvērumu radušas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas. Kopumā teritorijā konstatētas 75 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas. Te ligzdo vai barojas triju sugu ērgļi: zivjērglis, jūras ērglis un mazais ērglis. Meža biotopi piemēroti arī dzeņveidīgajiem putniem. Dabas liegumā ligzdo melnā dzilna, pelēkā dzilna, baltmugurdzenis, vidējais dzenis un trīspirkstu dzenis.

Retās un īpaši aizsargājamās sēņu, ķērpju, sūnu un vaskulāro augu sugas dabas liegumā:
Sēnes.

Rožainā apmalpiepe Fomitopsis rosea - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga.

Vēdekļa sārtaine Rhodotus palmatus - īpaši aizsargājama mikroliegumu suga, kas iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā.

Ķērpji.

Parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria - īpaši aizsargājama dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā.

Caurumainā pertuzārija

Caurumainā pertuzārija Pertusaria pertusa - īpaši aizsargājama dabisko meža biotopu indikatorsuga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Zvīņainā trelotrēma Thelotrema lepadinum - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Zvīņainā trelotrēma

Sūnaugi.

Hellera ķīllape Anastrophyllum hellerianum - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga.

Sašaurinātā bārdlape Barbilophozia attenuata - īpaši aizsargājama dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 0.kategorijā.

Trejdaivu bacānija Bazzania trilobata - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā.

Zaļā divzobe Dicranum viride - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā un Eiropes Padomes biotopu direktīvas 2. un 4.pielikumā.

Smaržīgā zemessomenīte Geocalyx graveolens - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga.

Rudens džeimsonīte Jamesoniella autumnalis - dabisko meža biotopu indikatorsuga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Gludkausiņa jungermannija Jungermannia leiantha - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga.

Doblapu leženeja Lejeunea cavifolia - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā.

Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum - dabisko meža biotopu indikatorsuga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā un Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas 5.pielikumā.

Dakšveida mecgērija Metzgeria furcata - dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā.

Gludā nekera Neckera complanata - dabisko meža biotopu indikatorsuga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā.

Īssetas nekera Neckera pennata - dabisko meža biotopu indikatorsuga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā un Eiropas sūnu Sarkanajā grāmatā.

Kailā apaļlape Odontoschisma denudatum - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga.

Nemanāmā šķībvācelīte Plagiothecium latebricola - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga.

Smaillapu lāpstīte Scapania apiculata - dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 0.kategorijā.

Palienes lāpstīte Scapania irrigua - dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā.

Alu spulgsūna Scistostega pennata - īpaši aizsargājama dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Vaskulārie augi

Laksis Allium ursinum - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Pavedienu vairodzene Androsace filiformis - reta suga, iekļauta latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā.

Virdžīnijas ķekarpaparde Botrychium virginianum - īpaši aizsargājama mikroliegumu suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā. 2011.gada augs - Ķekarpaparde!

Divsēklu grīslis Carex disperma - īpaši aizsargājama mikroliegumu suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Palu grīslis Carex paupercula - īpaši aizsargājama mikroliegumu suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Trejdaivu koraļļsakne Corallorhiza trifida - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu indikatorsuga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4.kategorijā.

Fuksa dzegužkurpīte Dactylorhiza Fuchsii - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4.kategorijā.

Stāvlapu dzegužkurpīte Dactylorhiza incarnata - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4.kategorijā.

Plankumainā dzegužkurpīte Dactylorhiza maculata - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4.kategorijā.

Rusova dzegužkurpīte Dactylorhiza russowii - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4.kategorijā.

Sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Bezlapu epipogija Epipogium aphyllum - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Kārpainais segliņš Euonymus verrucosa - īpaši aizsargājama suga.

Meža auzene Festuca altissima - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus - īpaši aizsargājama mikroliegumu suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Lietuvas ūdenszāle Glyceria lithuanica - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Purva sūnene Hammarbya paludosa - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Apdzira Huperzia selago - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4.kategorijā un Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas 5.pielikumā.

Gada staipeknis Lycopodium annotinum - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4.kategorijā un Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas 5.pielikumā.

Purvāja vienlape Malaxis monophyllos - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4.kategorijā.

Zaļziedu naktsvijole Platanthera chlorantha - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4.kategorijā.

Skrajziedu skarene Poa remota - īpaši aizsargājama mikroliegumu un dabisko meža biotopu speciālā suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Mellenāju kārkls Salix myrtilloides - īpaši aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3.kategorijā.

Avoti:
Aizkraukles purvs. No: Latvijas daba. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1994,1.sēj., 29.lpp.
Burka, Indulis. Purva dabas aizsardzības plānu nodod sabiedriskajai apspriešanai. Staburags, 2011, 29.janv.
Latvijas Sarkanā grāmata. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas : Sēnes un ķērpji. Rīga : LU Bioloģijas institūts, 1996, 1.sēj., 202 lpp.
Latvijas Sarkanā grāmata. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas : Vaskulārie augi. Rīga : LU Bioloģijas institūts, 2003, 3.sēj., 692 lpp.
Plāns purva aizsardzībai. Domes Vēstis, Nr.3, 2011.
Suško, Uvis. Dabas lieguma "Aizkraukles purvs un meži" bioloģiskais raksturojums. Rīga, 2010, 40 lpp.
Suško, Uvis. Dabas lieguma "Aizkraukles purvs un meži Latvijas un Eiropas īpaši aizsargājamās un retās sēņu, ķērpju, sūnu un vaskulāro augu sugas. Rīga, 2010, 27 lpp.

Pirmā uz visiem laikiem

2011-02-15T15:36:00.003+02:00

L.Žurgina Sportiste I.Jaunzeme

Svētdien, 13. februārī, 78 gadu vecumā mirusi izcilā Latvijas šķēpmetēja, pirmā olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē Inese Jaunzeme (1932-2011).

1956.gadā olimpiskajās spēlēs Melburnā PSRS izlases rindās Jaunzeme uzvarēja šķēpmešanas sacensībās ar rezultātu 53,86 metri, kļūstot par pirmo Olimpisko čempioni Latvijas sporta vēsturē. Toreiz vēl Rīgas medicīnas institūta studente, meitene no Pļaviņām, bija bez starptautisko sacensību pieredzes un tāpēc viņas pirmais metiens Melburnā daudziem kļuva par pārsteigumu. "Pēcpusdienā pēc iesildīšanās blakus laukumā, kas savu mazo izmēru, stiepļu žoga un daudzo skatītāju dēļ vairāk atgādina zvēru būri, mēs abas ar Nadeždu Koņajevu kopā ar pārejām 12 dalībniecēm izsoļojam lielajā arēnā. Kā visas esam apbruņojušās gluži kā garākam tūristu pārgājienam: pūkaina sega, vēja jaka ar kapuci, zīmulis un papīrs, kur pierakstīt rezultātus, tāfelīte šokolādes, apelsīns un naglu kurpes - vārdu sakot, viss, lai varētu sacīkšu laikā "eksistēt". Visas izmēģina ieskrējiena atzīmes, izvēlas šķēpus. Ņemu vistievāko. Tad mēģinājumi tiek pārtraukti - sākas priekšsacīkstes. Metu sestā pēc kārtas. Jāieskatās zīmītē, kas glabājas treniņbikšu kabatā, - te atzīmēti trīs punkti. Tie no Viktora Iļjiča Aleksejeva, kas jāņem vērā metot. Galvenais - neapstāties pirms izmetiena, un trešais punkts - pats svarīgākais - tas attiecas uz taktiku: pirmais metiens izšķirošais - ar 50 metriem jāiekaro autoritāte pārējo metēju vidū. Tad nu mana kārta. Momentāni atceros savas zīmītes saturu. Seko metiens. Urā! Uzdevums izpildīts - 51 metrs sasniegts. Kļūstu par līderi, kaut metiens nemaz tik labs nebija" (No Ineses Jaunzemes atmiņām).

Inese Jaunzeme dzimusi 1932.gada 21.maijā Pļaviņās.
Treneri: Maigonis Geistards, Alberts Putāns, Oto Jurģis, Viktors Aleksejevs, Valentīns Mazzālītis.

Sporta klubi: "Daugava", "Dinamo".

Sasniegumi sportā: III Vispasaules jaunatnes sporta spēļu čempione šķēpa mešanā (1957.g. - 52,19m). 3.vieta PSRS tautu l spartakiādē (1956.g. - 50,84 m). Četrkārtēja Latvijas PSR čempione šķēpa mešanā (1952., 1956., 1958., 1960.g.). Piecas reizes labojusi Latvijas rekordu šķēpa mešanā: no 49,36 m - 1956.g. līdz 55,73 m - 1960.g. Personiskais rekords šķēpa mešanā - 55,73 m (1960.g.). PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1957.g.). Apbalvota ar Darba Sarkanā karoga ordeni (1957.g.), Starptautiskās olimpiskās komitejas balvu (1996.g.), LOK Goda zīmi (1998.g.) un Triju Zvaigžņu ordeni (2001.g.). 1956. un 1957.gadā atzīta par populārāko sportisti Latvijā.

Izglītība un nodarbošanās: Absolvējusi Rīgas Medicīnas institūtu (1960.g.). Kopš 1970.gada - RMI un LMA Ortopēdijas katedras mācību spēks. Medicīnas zinātņu doktore. Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāte. Kopš 1999.gada – Latvijas Olimpiešu kluba prezidente.

XX gadsimta 90.gados, kad Latvija atguva savu neatkarību, I.Jaunzeme iesaistījās LOK atjaunošanas procesā. Kopš 1999. gada līdz šai dienai, vadot Latvijas Olimpiešu klubu kā tā prezidente, Ineses galvenais mērķis bija radīt olimpiešiem ģimenes sajūtu, rūpējoties par visiem olimpiešiem, par nemitīgu sevis pilnveidošanu, pārstāvot olimpiskās vērtībās un to popularizēšanu jauniešu vidū. Latvijas Olimpiešu kluba ietvaros I.Jaunzeme nāca ar iniciatīvu izveidot stājas programmu skolas bērniem - viņa bija pārliecināta, ka cilvēka iekšējai stājai un ķermeņa fiziskajai formai jābūt vienlīdz staltām. Pēc sporta karjeras Inese studēja medicīnu, saņemot doktora grādu medicīnas zinātnē. I.Jaunzeme ilgstoši kā pasniedzēja strādāja P.Stradiņa Medicīnas akadēmijā, Traumatoloģijas institūtā kā traumatologs un plastiskais ķirurgs. Sekojot Pasaules Olimpiskās komitejas aicinājumam, Latvijas Olimpiešu klubs Ineses Jaunzemes vadībā aizsāka šobrīd jau ļoti plaši atzīto Latvijas sakopšanas talku kustību, kas šobrīd pārvērtusies par Lielo talku. Pateicoties Ineses un citu Latvijas olimpiešu entuziasma piemēram, Latvijas sakopšanas talkas tagad ir kļuvušas par ikgadēju plašu akciju, kurā piedalās vairāki simti tūkstoši cilvēku un iedvesmu savām vides akcijām smēlušās arī daudzas citas Eiropas un pasaules valstis.

Bibliogrāfija :

Beinerte, Vija. Zelta kāzas ar Melburnas zeltu. Latvijas Avīze, Nr.6, 2007, 6.janv., 7.lpp. : ģīm. ISSN 1691-1229.
Dumbre, Zane. Liktenīgie zelta metieni. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, Nr.269, 2006, 17.nov., 10.-15.lpp. : ģīm., tab. ISSN 1407-3463. Piel. "Mēs" ; Nr.45 .
Inese Jaunzeme. No: 100 Latvijas personību. Rīga : SIA"Nacionālais apgāds", 2006, 164.-165.lpp.
Jaunzema Inese. No: Latvijas enciklopēdija. Rīga : SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2005, 166.lpp. : il.
Jaunzeme, Inese. No: Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985, 587.lpp
Jaunzeme, Inese. "Olimpiskās čempiones medaļa ir manas dzīves vislielākais kuriozs". Pierakst. E.Jurisons. Lauku Avīze, 1996, 26.nov., 27.lpp.
Jaunzeme, Inese. Inese: mani bērni ir mana dzīve : [saruna ar olimp. čemp. šķēpmešanā, Latvijas Med. akad. pasniedzēju un Olimpiešu kluba prezidenti I.Jaunzemi] /. Pierakst. Ārija Lipska. Ieva, Nr.19, 2000, 10.-11., 13.lpp. ISSN 1407-2033.
Jaunzeme, Inese. Skaistais āķis - sports : [Sidnejas olimp. spēļu (Austrālija) delegācijas loc., Latvijas Med. akad. pasniedzējas, Melburnas Olimp. spēļu čemp. šķēpmetējas I.Jaunzeme un pieccīņnieces J.Rubļevskas saruna]. Una, Nr.8, 2000, 24.-25.lpp. ISSN 1407-2165.
Jaunzeme, Inese. Šķēps un skalpelis : [saruna ar olimp. čempioni šķēpmešanā, ārsti un Latvijas Med. akad. docētāju I.Jaunzemi]. Pierakst. Armīda Priedīte. Latvijas Ārstu Žurnāls, Nr.9, 2000, 56.-57.lpp. ISSN 1407-3234.
Jaunzeme, Inese.Vajag lasīt Šveiku : [saruna ar olimp. čemp. šķēpmešanā, ārsti traumatol. I.Jaunzemi : sakarā ar 60.dz.d.] Pierakst. Ē.Auziņš. Atmoda Atpūtai, 1992, 27.maijs, 29.lpp.
Jaunzeme, Inese. Ar šķēpu un zem spārna : [saruna ar plastikas ķirurģi, olimpisko čempioni šķēpa mešanā]. Pierakst. Laima Muktupāvela. Patiesā Dzīve, Nr.10, 2009, 22.maijs, 38.-43.lpp. : ģīm. ISSN 1691-2233.
Jaunzeme, Inese. Es laikam patiku Zevam : [saruna ar olimpisko čempioni šķēpmešanā, ārsti : sakarā ar gaidāmajām 1956.g. Olimpisko spēļu 50.gadadienas svinībām Melburnā (Austrālija)]. Pierakst. Juris Bērziņš-Soms. Sports, Nr.46, 2006, 17./23.nov., 32.-34.lpp. : ģīm., tab. ISSN 1407-3919.
Jaunzeme, Inese. Latvijas Olimpiešu kluba pilotprojekts "Stājas mācība sākumskolā" : [ar īsām ziņām par aut.]. Sports Speciālizlaidums "Sports teorijā un praksē", Nr.11, 2010, 11./18.jūn., 29.-30.lpp. : ģīm. ISSN 1407-3919.
Jaunzeme, Inese. Olimpiskā mierā : [saruna ar ārsti traumatoloģi ortopēdi, bij. vieglatlēti]. Pierakst. Raitis Kalniņš. 40 Plus, Nr.7, 2008, sept./okt., 60.-63.lpp. : ģīm. ISSN 1691-3752.
Jaunzeme, Inese. Inese Jaunzeme mājās nesēž : [saruna ar bij. šķēpmetēju]. Pierakst. Gunita Šāpa. Vakara Avīze Vakara Ziņas, Nr.103, 2002, 29.maijs, 9.lpp.
Keisels, Guntis. Zelta meitene : [par Latvijas Olimpiešu kluba prezidenti, olimpisko čempioni šķēpmešanā Inesi Jaunzemi]. Diena, Nr.275, 2006, 25.nov., 38.-39.lpp. : ģīm. ISSN 1407-1290. Piel. "SestDiena" .
Mežavilks, Zigurds. No Baltās grāmatas Olimpā : [par šķēpmetēju Inesi Jaunzemu] / No: Mežavilks, Zigurds. Pirmie latvieši pasaules sporta virsotnēs. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005, 34.-46.lpp. : il.
Millere, Dace. Atgriešanās Melburnā. Pēc 50 gadiem : [par Latvijas Olimpiešu kluba prezidentes, olimpiskās čempiones šķēpmešanā Ineses Jaunzemes ciemošanos Austrālijā : sakarā ar 50.gadadienu kopš uzvaras 1956.g. Olimpiskājās spēlēs Melburnā (Austrālija)]. Tekstā stāsta I.Jaunzeme. Republika.lv, Nr.44, 2006, 15./21.dec., 42.-43.lpp. : ģīm. ISSN 1691-2756.
Ošiņš, Ivars. Grāmata par Latvijas olimpiešiem : [fragm. par olimpisko čempioni Inesi Jaunzemi : no topošās grām. "Olimpieši. 1912-2004"]. Tekstā saruna ar I.Jaunzemi. Laiks, Ņujorka, Nr.37, 2007, 22./28.sept., 7., 8.lpp.
Ošiņš, Ivars. Mūsu Inese pēc piecdesmit gadiem : [par olimpisko čempioni šķēpmešanā Inesi Jaunzemi : sakarā ar 50.gadadienu kopš uzvaras 1956.g. Olimpiskājās spēlēs Melburnā (Austrālija)]. Tekstā stāsta I.Jaunzeme. Latvijas Avīze, Nr.322, 2006, 25.nov., 28.lpp. : ģīm. ISSN 1691-1229.
Ošiņš, Ivars. Mūsu Inese : [par vieglatlēti Inesi Jaunzemi, dzim. Pļaviņās]. No: Ošiņš, Ivars. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. . Rīga : Latvijas Avīze, 2008, 8.-11.lpp.
Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa Goda zīmi : Triju Zvaigžņu ordeņa Domes paziņoj. Latvijas Vēstnesis, 2000, 7.nov., [1.]lpp. ISSN 1407-0391.
Pelūde, Anija. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Inese Jaunzeme. Ieva, Nr.30, 2003, 23.jūl., [8.]-9.lpp. ISSN 1407-2033.
Priedīte, Armīda. Ineses Jaunzemes jaunais starts. Latvijas Ārstu Žurnāls, Nr.5, 2002, maijs, 57.lpp. ISSN 1407-3234.
Staģis, Andris. Pirms piecdesmit gadiem, trešdienā : [par Latvijas pirmo olimpisko čempioni šķēpmešanā Inesi Jaunzemi : sakarā ar 50.gadadienu kopš uzvaras 1956.g. Olimpiskājās spēlēs Melburnā (Austrālija)]. Sporta Avīze, Nr.48, 2006, 8.nov./4.dec., 22.-[25.]lpp. : ģīm., tab. ISSN 1407-3420.
Zirnis, Egīls. Pirmā uz visiem laikiem. Diena, 1996, 28.nov.

Mikus Skruzītis – etnogrāfs un literāts (1861-1905)

2011-02-06T18:36:00.001+02:00

Mikus Skruzītis, saukts arī par Skruzīšu Miku, dzimis 1861.gada 7.februārī Jaunjelgavas apriņķa Neretas pagasta Stanānos. Mācījies Jēkabpils apriņķa skolā, pēc tam darbojies kā mežkunga palīgs un rakstvedis. Rīgas politehniskajā tehnikumā studējis arhitektūru, dabaszinības un ķīmiju. Studiju gados iesaistījies pirmajā latviešu studentu korporācijā „Selonija”. Uzsāk darbību Rīgas Latviešu biedrības Zinības komisijā. Nodarbojas ar rakstniecību un etnogrāfisku materiālu krāšanu, apceļojot Kurzemi. Viņu īpaši interesēja zemnieku tradicionālā materiālā kultūra. K.Baronam iesūtījis 235 tautasdziesmas no Neretas, Ērberģes un Sunākstes.

Strādādams žurnālā „Austrums”, sagatavoja „Sīkumu” nodaļu, kurā aprakstīja ziņas par zemnieku koka traukiem un mēriem, apģērba detaļām, aušanas rīkiem, mūzikas instrumentiem un citiem ikdienas priekšmetu aprakstiem un zīmējumiem. M.Skruzītis viens no pirmajiem pievērsies latviešu senā tautas apģērba izpētei. Savā darbā „Latviešu tautas apģērbs savā vēsturiskajā attīstībā un nozīmē” rakstīja par saviem vērojumiem dažādos Latvijas novados, par atšķirībām apģērbos. Kā bijušo ķīmijas studentu viņu interesēja apģērbu krāsošanas prasmes ar dabiskajām krāsvielām. Viņš krājis audumu krāsošanas receptes un audumu paraugus.

1888.g. sastādījis grāmatu „Vadonis pa Rīgu III vispārējos dziedāšanas svētkos”.
Maskavas latviešu pulciņš tiecās izaudzināt latviešu inteliģenci, kādas tolaik vēl nebija, un popularizēt zinātni latviešu sabiedrībā. Turīgākie Maskavas latvieši kļuva par pirmajiem zinātnes mecenātiem, izsludināja prēmiju konkursus par dabaszinību un vēstures sacerējumiem latviešu valodā. 1884. gadā pāragri mira daudzsološais jurisprudences students Jānis Reinbergs (1859–1884), kurš bija publicējis populārus sacerējumus par Kurzemes hercogiem G. Ketleru un E.J. Bīronu. K.Valdemārs un F.Brīvzemnieks viņa piemiņai iedibināja Reinberga prēmiju ”par rakstiem iz Latvijas pagātnes”. Reinberga prēmija 1886. gadā piešķirta J. Krodzniekam par rakstu “Kā muižnieku kārta Baltijā cēlusies un attīstījusies”, RP studentam Kārlim Graudiņam – par seno latviešu un to svētnīcu aprakstu, 1887.gadā – atkal J. Krodzniekam , K. Graudiņam un Vilim Plutem–Olavam par apcerējumu, kā cēlusies dzimtbūšana Baltijā. 1889.gadā Reinberga prēmiju ieguva arī Rīgas Politehnikuma ķīmijas students Mikus Skruzītis par darbu “Sēļi – Kurzemes augšgala senči”. Studiju gados tapis darbs bija atzīstams M.Skruzīša panākums. Tas tika balstīts uz tobrīt pieejamiem rakstītiem vēstures avotiem un viņa paša Augšzemes vietvārdu un topogrāfijas zināšanām. 1889.gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija šo nelielo darbu publicēja. Šī grāmatiņa bija pirmais vērā ņemamais latviešu autora darbs pat Latvijas vēsturi un etnogrāfiju.
Mikum Skruzītim bija lieli nopelni, organizējot 1896.gada Latviešu etnogrāfisko izstādi. Tā tika rīkota saistībā ar X Viskrievijas arheoloģisko kongresu. Galveno izstādes ēku pēc M.Skruzīša skices projektēja arhitekts K.Pēkšēns. Vēl tika uzceltas divas senlaiku ēkas, kuras iekārtoja M.Skruzīša vadībā.
1898.g. apceļojis Neretu, Pilskalni, Dignāju, apsekojot pilskalnus, upurkalnus, kapukalnus un vācis par tiem nostāstus un ziņas.

Pēdējos dzīves gadus pavadījis Neretas „Stanānos” pie mātes un māsas. M.Skruzīša dzīve aprāvās 44 gadu vecumā.

Avoti:
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga : Zinātne, 2003.
Vanaga, Lilita. Mikus Skruzītis. No: Dabas un vēstures kalendārs 2003. Rīga : Zinātne, 2002, 159.-166.lpp.

Ainavu dziesminieks - Jūlijs Feders (1838-1909)

2011-01-16T12:37:00.004+02:00

J.Feders 1898.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) pēc 70 gadiem atguvis Jūlija Federa gleznu "Jūras krasts pie Orro Igaunijā". Šī ziņa ierosināja vēlreiz atcerēties mākslinieka nopelnus latviešu glezniecībā. Jūlijs Feders pamatoti uzskatāms par latviešu ainavu glezniecības pamatlicēju. Kā atzīmēts Kokneses baznīcas grāmatā, mākslinieks dzimis 1838.gada 17.jūnijā (p. v. st.) un 3.jūlijā kristīts baznīcas krodzinieka Gotlība Johana Federa un viņa sievas Jūlijas, dzimušas Brand, dēls Jūliuss Johans Voldemārs Feders. Jūlija Federa bērnība aizvadīta vienā no skaistākajām Latvijas vietām. Koknese ar krāšņo Daugavu un klinšu kraujām, ēnainā Pērses grava ar ūdenskritumu un Kokneses pilsdrupu varenumu. Dvēselē uz mūžu iegūla šīs dabas daiļums. Kā turīgu Kokneses baznīcas kroga rentnieku dēls viņš guva savam laikam labu pamatizglītību. Pēc Kokneses pagastskolas mācījies Rīgas Domskolā un Bergmaņa privātģimnāzijā Lazdonā. Vecāki vēlējās, lai dēls apgūst materiāli nodrošināto ārsta profesiju, taču Jūlijs jau bija izvēlējies savu ceļu dzīvē – kļūt par mākslinieku.

Pēterburgas Mākslas akadēmija

1858.gadā viņš iestājas Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Viņa mīlestība uz dzimtenes dabu un tieksme to patiesi attēlot, izceļot raksturīgāko un būtiskāko, noteica Federa turpmāko mākslas ceļu. Akadēmijā apguva pamatīgu, bet inertu akadēmisko skolu. Akadēmijas studenti zīmēja ģipša galvas un figūras, kopēja estampus un vecmeistaru gleznas, strādāja dabas klasē. Katram vajadzēja specializēties kādā žanrā un Jūlijs Feders izvēlējās ainavu darbnīcu, kuru vadīja Sokrāts Vorobjovs , kas mācīja gleznotājus sacerēt vispārinātas ideālas ainavas, balstoties uz pagātnes labākajiem darbiem (flāmu, holandiešu, franču ainavistu darbiem). J.Feders tomēr negāja šo ceļu. Daudz gleznoja dabā, arvien vairāk pārliecinoties, ka ainavista galvenais uzdevums ir studēt dabu. J.Federu ietekmēja jauno krievu ainavistu pievēršanās dzimtās dabas motīviem (I.Šiškins), vēlāk kopīgais darbs ar Diseldorfas Mākslas akadēmijas profesoru E.Dikeru palīdzēja viņa kompozīcijām iegūt gaišu – sudrabaini pelēcīgu kolorītu. Arī dabas uztvere un mākslinieciskais vispārinājums kļuva harmoniskāks un monumentālāks. Tomēr pilnībā norobežoties no akadēmijā pastāvošajiem glezniecības kanoniem māksliniekam neizdodas. Tas izpaužas viņa sākuma perioda darbos. Tēva nāve liedz turpināt studijas, un 1863.gadā Feders studijas pārtrauc, saņemdams brīvmākslinieka grādu.
Atgriezies Latvijā, Jūlijs Feders sāk strādāt par zīmēšanas un rasēšanas skolotāju Jelgavā. Lai rastu līdzekļus glezniecības studijām, strādā arī kā fotogrāfs savā fotodarbnīcā. Lai neiegrimtu darba rutīnā, turpināja pilnveidot savu gleznotāja prasmi. Izstādījās Pēterburgas Akadēmijā. Kā augstāko profesionālo spēju apliecinājumu 1874.gadā saņem I šķiras mākslinieka grādu. Jelgavas periods J.Federa dzīvē iezīmējās arī ar vairākiem studiju ceļojumiem uz Eiropas mākslas centriem Vācijā, Šveicē un Norvēģijā). Turpmākie dzīves gadi tiek aizvadīti gan Belgorodā, Pēterburgā, Ņežinā, Koknesē.

Kapsēta

Pēc Ukrainas dabas studijām radies arī viens no populārākajiem 80.gados gleznotajiem J.Federa darbiem „Kapsēta”. Glezna ir apcere par cilvēka mūža norisi, par tā zemes gaitas īslaicību. Pār nāves un iznīcības tēmu šeit dominē vasarīgās dabas skaidrais miers.

19.gs. 90.gados un 20.gs. sākumā J.Feders uzgleznoja lielu skaitu dabas studiju, kurās attēlotas Latvijas skaistākās vietas Koknese, Sigulda, Līgatne.

Gaujas leja. 1881.

„ Gaujas leja” ir viens no izcilākajiem mākslinieka sniegumiem. Kompozīcija meistarīgi palīdz skatītājam izjust plašuma un bezgalības sajūtu, kas ir gleznas raksturīgākā un pārliecinošākā noskaņa.

Kokneses daba attēlota tādos darbos kā „Rīta migla Koknesē”, „Kokneses pilsdrupas”(vairāki varianti) , „Pērse”, „ Pērses ieteka Daugavā”, „ Pērses leja”, „Avots”, „ Daugava pie Kokneses”, „Kokneses ainava”, „ Tilts pār Pērsi”, „ Kokneses jaunā pils”, „Uz Kokneses pilsdrupām”, „ Daugavas krasts” (vairāki varianti)

Rīta migla Koknesē

Ielūkojoties dažādos avotos par šo mākslinieku, nākas secināt, ka brīžiem tie ir atšķirīgi, sevišķi gadskaitļos, taču pats svarīgākais ir viņa atstātais gleznu mantojums. Mērāms aptuveni 200 gleznās un vēl vairāk studijās, etīdēs.

Dēla Georga atmiņās par tēva pēdējo dzimšanas dienu Koknesē rakstīts „ Ir saulains, skaists vasaras rīts. Dzeram tēju dārziņā mājas priekšā. Tēvs sēž pītā krēslā, kas apvīts ar ozola lapām. Uz galda, kas izgreznots ar zaļumiem, rožu vidū nolikts liels kliņģeris ar mandelēm. Tēvs ar mīlestību noraugās uz apkārtējo ainavu – uz vareno Daugavu, uz pārceltuvi, kas ceļ ļaudis pāri otrā krastā, uz upmalas krāšņo pļavu, kas nosēta neparastas medainas smaržas pilniem ziediem, un uz taciņas, kas it kā noslēpumaini nozūd netālajā birzītē. Tēvs it kā klusēdams atvadījās no savām mīļajām dzimtajām vietām…”. Jūlijs Feders mirst 1909. gada 18.janvārī Ņežinā. Mīlestība pret dabu bija ceļa zvaigzne viņa mākslā.

Ainava ar dzirnavām. 1897
(Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs)

Latvijas Pasts 1999.gadā aizsāka jaunu pastmarku sēriju Latvijas glezniecība. Pirmā šajā sērijā bija Jūlija Federa glezna Pērse.

Taču salīdzinot jauno filatēlijas izdevumu ar oriģinālu – pastmarkā upe līkumu met uz pretējo pusi, arī ēkas atrodas citā krastā. Izrādās, gadījies misēklis, un pastmarkā J. Federa glezna nodrukāta spoguļattēlā. Latvijas Filatēlistu savienības prezidents Raimonds Jonītis uzskatīja, ka gleznas spoguļattēls ir «ļoti nebūtiska kļūda». Arī Māra Lāce, kuras vadītajā muzejā glezna atrodas pastāvīgā ekspozīcijā, norādīja, ka šis misēklis ir jāuztver kā tehniska rakstura kļūda, jo pats darbs būtībā neko nav zaudējis no savas kvalitātes.

Izmantotie avoti:

Eglītis, A., Lapiņš, A. Jūlijs Feders : monogrāfija. Rīga : LVI, 1956. 157.lpp.

Gailīte, T. Koknesietis Jūlijs Feders. Komunisma Uzvara, Nr.137. 1984.

Jūlijs Feders. No: Latviešu tēlotāja māksla : 1860-1940. Rīga : Zinātne, 1986. – 38.-42.lpp.

Kačalova, T. Jūliju Federu pieminot. No: Latviešu tēlotāja māksla. Rīga : LVI,1960. -221.―236.lpp.

Kļaviņš, E. Atskatoties uz 19.gadsimta klasiķi. Jūlijam Federam 150. Māksla, Nr.6, 1988, 4.―10.lpp.

Savickis, Pēteris. Pirmais Latvijas ainavu dziesminieks. No: Divpadsmit mēneši. Rīga : Liesma, 1987. – 82.-85.lpp.

Skagale, G. Jaunā pastmarka aizsāk pastmarku sēriju. Neatkarīgā Rīta Avīze, 16.okt., 1999.

Internetā

Aizkraukles pilsētai - gadadiena

2011-01-09T12:29:00.004+02:00

Ļeņina iela (tagadējā Spīdolas iela)

Aizkraukle ir viena no jaunākajām Latvijas pilsētām. Vien 44.gadadienu pilsēta svinēs 10.janvārī. Senāks par pašu pilsētu ir tās vārds – 1206. gadā vācu krustneši nodedzina lībiešu pili, kuras nosaukums avotos ir Ascrate, krievu tekstos Скровенъ (Konv. 1910, 38). Senās hronikās ir minētas dažādas Aizkraukles vārda formas: Asscrade, Ascrade, Ascrath, Aschrate, bet iedzīvotāji saukti par Ascradenses (Indriķa hronika, 434).
Varbūt, ka tas cēlies no Ašgeres strauta nosaukuma, pie kura ietekas Daugavā atradusies lībiešu pils, vai arī, ka vārdu devis Kraukļu akmens. Aizkraukle - vieta aiz Kraukļu akmens.
Aizkraukles pilsētas svarīgākie gadi:
1961. gadā celtnieku ciematam tika dots P.Stučkas vārds.
1963.gadā piešķirts pilsētciemata statuss.
1967.gada 10. janvārī LPSR AP Prezidijā pieņēma dekrētu "Pārveidot Ogres rajona Pētera Stučkas pilsētciematu par rajona pakļautības pilsētu, piešķirot tai Stučkas nosaukumu". Pilsēta sākta būvēt uz l/a "Aizkraukle" lauksaimnieciski izmantojamās zemes (arteļus "Daugava" un "Oktobris" apvienoja zem viena nosaukuma l/a "Aizkraukle") .
Pārlūkojot Latvijas vietvārdus gadsimtu gaitā, mūsu toponīmiskajai tradīcijai nav raksturīgi bijis nosaukt pilsētas godājamu vai izcilu personu vārdos. Nav daudz tādu pilsētvārdu, kurus būtu diktējusi varas nomenklatūra. Vienīgais spilgtais piemērs bija pilsēta Stučka(Latvijas Komunistiskās partijas vadītāja Pētera Stučkas vārdā).

1990. gadā ar Augstākās padomes lēmumu Stučkas pilsēta atgūst vēsturisko nosaukumu Aizkraukle, Stučkas rajons tiek nosaukts par Aizkraukles rajonu.

1998. gadā pieņemts Aizkraukles ģerbonis. Tā autors ir mākslinieks Vladimirs Ladusāns.
Aizkraukles dziesma

2002. gada maijā pieņemta Aizkraukles dziesma "Manai Aizkrauklei". Jāņa Ostrovska mūzika un vārdi.
2004. gadā saņemta atzinība - sakoptākā pilsēta Latvijā.
2008. gadā Latvijā populārākais pasākums "Jāņi dzied".
2010. gadā pēc rekonstrukcijas darbu atsāk pilsētas bibliotēka.

Aizkraukles pilsētas bibliotēka pēc rekonstrukcijas 2010.g.

Es piedzimu laikā

2010-11-22T14:02:00.003+02:00

Priecīgu notikumu sarūpējuši projekta "Radošo darbnīcu "Raibi ziedi vainagā" autori, kuri izdevuši unikālu grāmatu " Es piedzimu laikā".

Grāmata ir sagatavota ar Tieslietu ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu. Projekta autori - Aizkraukles 1. vidusskola, projekta iniciatore un koordinatore - latviešu valodas skolotāja Astra Jansone. Kopā ar viņu projektu realizēja Aizkraukles novada ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Lolita Ondzule un Aizkraukles mākslas skolas pasniedzēja Inese Dembovska.

Grāmatā apkopoti Aizkraukles, Pļaviņu, Jaunjelgavas un Kokneses novada dažādu tautību skolēnu radošie darbi, kas ietverti vārdos un zīmējumos. Liene Egle, Eva Gagaine, Viktorija Birziņa, Inese Karpoviča, Rūta Veigure, Mārtiņš Zemturis, Jūlija Švežika, Marina Siņavina, Beāte Ozola, Anastasija Žihareva, Ausma Viļumāne, Diāna Daļecka, Deniss Beskorovainijs un vēl, un vēl. Talantīgi, ar savu pasaules skatījumu. Ceļš sākas no mājām. Kādam tā ir vieta, kur gaida mīļš cilvēks, vieta, kur esi piederīgs.

Viktorija Bizņa

Mājas siltums un maizes smarža, spilvens, kas smaržo pēc miera. Māja kā maza pasaule. Ir labi, ka var augt ar pasakām un nekad nebeigt tām ticēt - vai tā būtu pasaka par Sarkanmatīti, par Ziemassvētku kaktusu, ūdensrozi vai klaunu. Pasakas palīdz atrast ceļu aiz trejdeviņiem kalniem un deviņām jūrām, lai vari sastapties ar Laiku, kas būs tavējais.

Mārtiņš Zemturis

Es piedzimu laikā, kad glābēji mira,

Kad plastmasas tūtītes matos pina.

Es piedzimu laikā, kad laiks bija laikā,

Kad maigi sārtojās dzīve manas mātes vaigā.

Es piedzimu laikā.

Tieši laikā.

Liene Egle,

Aizkraukles novada ģimnāzija

Baiba Vaivade

Grāmata nodota lasītājam ar vēstījumu: " Esi arī tu radošs, atklājies pasaulei un pasaule atklāsies tev!"

Vārdi Latvijai!

2010-11-18T10:11:00.008+02:00

Man teica: aizejot ņemi
sev līdzi Latvijas zemi
un glabā uz sirds.

Bet manā dzimtajā sētā
ik vaga man bija svēta,
ik olis, kas mirdz.
               Velta Toma

Dziesma ir - tautas karogs
Elpas un dvēseles mastā;
Nemirstīgs allaž tas staros
Šajā un mūžības krastā.
                  Imants Auziņš

Par Latviju es domāju šo brīdi,
Par to, kas bijis labs, kas bijis slikts,
Par ceļu noieto, par laika sprīdi,
Par Latviju es domāju šo brīdi,
Kur vēl tāds skaistums, rudens lapu zelts?
Iet cilvēks galvu pacēlis, kaut pelts,
Par Latviju es domāju šo brīdi,
Dievs sargā latvjus laikā, ar šo brīdi.
Gina Viegliņa - Valliete

maza mana tēvuzeme
divu roku platumā
mīļa mana tēvuzeme
divu roku siltumā

dziļa mana tēvuzeme
visa mūža garumā
Knuts Skujenieks

Vislielākās bēdas var viegli panest, ja tās ņem desmitreiz vieglāk, nekā tās patiesībā sver. Jānis Jaunsudrabiņš

Viena kupica tev, Sēļuzeme,
Kaut uz tiesas sola tevi plēš,
Svešos dolāros vai miltu maisos
Katrs savu ieguvumu lēš.

Ozols Šausmānos vai Ormaņkalnā
Vai no Indrāntēva laikiem līks,
Viss uz tava vaiga, Sēļuzeme,
Kādreiz mūsu bērniem vajadzīgs.

Nocirst, izpārdot un dalīt paspēs,
Jo pēc mantas kārojis ik laiks.
Tikai vienam lielam veselumam
Tie, kas plēšas, mūžam neatmaigs.

Viena kupica tev nedalītai,
Ir vēl tas, ko arājs neuzar,-
Gaiši zaļa kalnā dvēselīte,
Sēļuzeme pastāvēt lai var.
Maija Briede

Tās virspusē, tās čaganās un košās
ir tikai putas, rauga putas čūkst;
Vai neredzam, ka rudzu spēka drošā
tur apakšā tik neglābjami trūkst.
              Velta Aizupe

             Saule uzlec agrā rītā,
dienā padara savu darbu, vakarā
noriet. Un zvaigžņotā nakts vērtē dienas devumu,
pie debesīm iededzot kādu zvaigzni, kas apliecina
jaunas dzīves sākumu.      Alberts Zarāns

Kad jel vienreiz latvieši sāktu no saviem sapņiem mosties, prātu cilāt un niekus un blēņas atmest.   Vecais Stenders

Te, mīlot, iesakņojies mans mūžs,
man citas laimes nenovēliet,
Es liktenim un laikam pateicos,
Ka bērni aug un puķes zied.
Sarmīte Rode

Lāčplēša Kara ordenis

2010-11-06T16:35:00.003+02:00

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. Tas simboliski dibināts 1919.gada 11.novembrī - dienā, kad Latvijas armija no Rīgas padzina uzbrucēju karaspēku. Ordeņa darbības laikā - no 1920. līdz 1928. gadam kopumā pasniegtas vairāk nekā divtūkstoš visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes.
Lāčplēša Kara ordeņa statūti.

Aizkraukles reģiona Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri

Aizkraukles novads

Jānis Alberts Kažociņš

Jaunjelgavas novads

Jānis Benjavs
Kārlis Miezītis
Rūdolfs Okmanis
Kārlis Stūre
Alberts Šukurs

Kokneses novads

Jānis Bergs
Juris Erhards
Arvēds Ivansons
Ernests Kārkliņš
Pauls Ligers
Kārlis Ritters

Neretas novads

Eduards Freibergs
Roberts Plēsums
Jānis Saulītis

Pļaviņu novads

Pēteris Āboliņš
Andrejs Iksēns
Pēteris Iksens
Jānis Jansons
Alfrēds Platais

Skrīveru novads

Jānis Celms
Jorģis Zemitāns
Jānis Lavenieks

Papildinformācija:

Amats, Jānis. Lāčplēsi gulda tautas svētnīcā. No: Aizkraukles kalendārs 1997.gadam. Aizkraukle : SIA"Staburags”, 1996, 35.-36.lpp.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri : biogrāfiska vārdnīca. Rīga : Jāņa sēta, 1995. 614 lpp. ISBN 9984-508-49-8.

Lāčplēši – simtgadnieki. No: Aizkraukles kalendārs 1995. Sagat. Vanda Tomaševiča. Aizkraukle : SIA „ Staburags", 1996, 34.-35.lpp.

Luste, Pēteris. Vīrs no Lāčplēšu saimes. Staburags, Nr.110, 1992, 11.nov.

Paukšte, R. Svecīte – varoņa piemiņai. Staburags, Nr.110, 1992, 11.nov.

Tomaševiča V. „ Tautu, kas piemin savus varoņus, gaida liela nākotne”. Staburags, Nr.135, 1994, 10.nov.

Tomaševiča V. Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas… No: Aizkraukles kalendārs 1994 Aizkraukle : Staburags, 1995, 30.-32.lpp.

Tomaševiča, Vanda. Ne visiem bija lemts palikt dzimtajā Latvijā : Lāčplēši Austrālijā. Staburags, Nr.110, 1992, 11.nov.

Pasaules supermodele no Aizkraukles

2010-10-11T07:56:00.003+03:00

Kā vēsta nacionālais ziņu portāls kasjauns.lv.
meitene no Aizkraukles Ginta Lapiņa kļuvusi par starptautisku sensāciju aizvadītajās Ņujorkas (9.-16. septembris), Milānas (22.-29. septembris) un Parīzes (27. septembris-7.oktobris) modes nedēļās.
Paklausīsimies, ko stāsti pati Ginta : http://www.fomo.lv/video/latvijas-supermodele-ginta.

Vēl info:

Vaivare, Dace. Milānas modes nedēļa : no A līdz Z. Sestdiena, 2010, 20.marts.

http://models.com/models/ginta-lapina
http://nymag.com/fashion/models/glapina/gintalapina/

Aizkraukles leģendas

2010-09-27T15:30:00.003+03:00

Grāmata izdota pirms diviem gadiem ar Daugavas Savienības atbalstu. To sastādījusi Zanda Silaraupa pēc Aizkraukles novada domes pasūtījuma. Vienuviet apkopotas 10 teikas un leģendas, kā arī vēsturiskais stāsts "Aizkraukle", ko sarakstījis Vilnis Austriņš. Grāmatu ilustrējusi Inese Dembovska.

Aizkraukles teikas vēl var izlasīt šādos avotos:

Aizkraukles pils. No: Latviešu tautas teikas : vēsturiskās teikas. Rīga : Zinātne, 1988, 114.-116.lpp. Internetā: http://www.tournet.lv/page.php?id=539

Kaktiņa, Anna. : Aizkraukles Jāņu purva velns: [nostāsts]. Komunisma Uzvara, Nr.121, 1976, 9.okt., 4.lpp.

Luste, Pēteris. Teiksma par Aizkraukles maldu purvu : (pēc 1929.gada pieraksta). Komunisma Uzvara, Nr.142, 1983, 3.lpp.

Paukšte, Regīna. Veltījums neaizberamajai Daugavai un Aizkrauklei: gandrīz teika. Staburags, Nr.3, 1992, 9.janv., 2.lpp.

Teika par Kraukļupīti

Dzejas dienas

2010-09-06T10:14:00.004+03:00

Pagājušā gadsimta 70.jos gados mūsu bibliotēkai bija dzejas dienu pasākums. Vēl ir saglabājušies to dienu grāmatu izstādes citāti , ar kuriem tā tika noformēta. Citāti ļoti atbilstoši arī mūsdienām. Mākslinieces Ineses Dembovskas noformējums.

Dabas dots talants

2010-08-29T14:37:00.009+03:00

2.septembrī Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs lekcija " Gleznotājs un fotogrāfs Kārlis Lakše".

Kārlis Lakše (1892—1949) ir viens no izcilākajiem pagājušā gs. 20.—40.gadu latviešu fotogrāfiem. Andrejs Grants un Vilnis Auziņš viņu dēvē par Latvijas Kartjē-Bresonu. "Kalēja dēlam no Kokneses vienkārši piemīt tāda skatiena izsmalcinātība, kuru var salīdzināt ar absolūto dzirdi. A.Kartjē-Bresona šodien tik pazīstamo rafinēto mirkļa izjūtu viņš intuitīvi demonstrē kādus divdesmit gadus agrāk," tā kādā izstādes anotācijā raksta Vilnis Auziņš.

Kokneses dzelzceļa stacija

Kārlis Lakše piedzima 1892.gadā vienā no romantiskākajām un poētiskākajām Latvijas vietām — Koknesē, kuras vārds latviešu kultūrā ir zīmīgs ar vairāku izcilu personību darbību. Sākotnēji studējis medicīnu, tomēr māksla ņēmusi virsroku. Nākamais pieturas punkts bija Pēterburga. Vēsturisko un politisko peripetiju dēļ viņš nokļuva Krievijas impērijas armijā. Ziņas par šo laiku ir skopas. Dažas fotoplates (iespējams, no 1919., 1920.gada) liecina, ka jauneklis ir iegādājies fotokameru. Atgriežoties Rīgā izvēlas studēt glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā.

Kokneses pilsdrupas

Fotogrāfija, kas sākumā ir tikai kā izklaide, kurā pirmie modeļi bijuši kursa biedri, kas iemūžināti gleznošanas nodarbībās, pārtop par Kārļa Lakšes otro profesiju. Lakšes radošo panākumu pamatā ir spēja saredzēt un intuitīvi nojaust mirkli, ieinteresētība paša iemūžinātajos tēlos un dabas dots talants. Lakše kā mākslinieks nerealizējās glezniecībā, bet gan fotogrāfijā.

K.Lakšes krāsu kaste un palete

Izmantotie avoti:

Attēli no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja;

Bibliogrāfija par fotogrāfu Kārli Lakšu

Auziņš, Vilnis. Fotogrāfijas vēsturei nozīmīgs papildinājums : [par Kārļa Lakšes fotogrāfiju kolekciju]. Muzeju Vēstnesis. - Nr.7, 1999, jūl., 8.lpp.

Auziņš, Vilnis Interpretācijas par Kārli Lakši. Māksla, Nr.5/6, 1992, 71.-77.lpp.

Auziņš, Vilnis. Ieguvums vēsturē. Diena, 1999, 14.jūn., 14.lpp.

Auziņš, Vilnis. Kokneses fotohronists Kārlis Lakše. Brīvā Latvija. 1999, 3./9.jūl., 11.lpp.

Auziņš, Vilnis. Mākslas sapieris mirkļa poēzijas laukā. Neatkarīgā Rīta Avīze. - 1999, 19.jūl., 10.lpp.

Grants, Andrejs. Granta atklājumi : [par fotogrāfu Kārli Lakši]. Pierakst. Inese Zandere. Rīgas Laiks. - Nr.8 1999, aug., 50.-54.lpp. : il.

Grants, J. Kārlis Lakše - fotogrāfs un mākslinieks. Staburags. - Nr.62, 1991, 25.maijs, 1.lpp.

Janaitis, G. Kārlis Lakše. Literatūra un Māksla, 1991, 15.nov., [1.], 8.-9.lpp.

Korsaks, Pēteris. Kokneses ļaudis Lakšes fotogrāfijās. Staburags. 1999, 12.aug., 9.lpp.

Korsaks, P. Lakše Kārlis : [par fotogrāfu]. No: Māksla un arhitektūra biogrāfijās. - (Enciklopēdija "Latvija un latvieši"). - [Rīga] : A/S "Preses nams", [2003]. - 228.-229.lpp.

Korsaks, Pēteris. Nepazīstamais mākslinieks ar fotokameru. Latvijas Vēstnesis, 1999, 8.jūl. 7.lpp.

Lejasmeijere, Ieva. Fotogrāfijas vēsture no čemodāna. Forums, Nr.30, 2004, 6./13.aug., 8.lpp.

Lejasmeijere, Ieva. Raugāmies uz Lakši pār Granta plecu : [par Kārļa Lakšes fotoportretu izstādi un Andreja Granta fotogr. izstādi "Koknese. 2004. 2005" Latvijas Fotogr. muzeja]. Kultūras Forums, Nr.16, 2006, 28.apr./5.maijs, 9.lpp.

Lejasmeijere, Ieva. Romāns ar fotogrāfiju. Studija, Nr. 8, 1999, 88.-[91.]lpp.

Lejasmeijere, Ieva. Sērojot par Bresonu, atklājam Lakši. Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.188, (2004, 14.aug.), 10.lpp.

Lejiņa, Ausma. Bratislavā foto vērotājs no Latvijas : [par Kārļa Lakšes fotoizstādi "Vērotājs" festivāla "Mesiac Fotografie" ietvaros (Slovākija)]. Izglītība un Kultūra, Nr.41, 2004, 4.nov., 14.lpp.

Pelūde, Anija. Godprātīgais vērotājs. Ievas Stāsti, Nr.5, 2007, 2.marts, 24.-27.lpp.

Rudzāte, Daiga. Vērotājs ar absolūto dzirdi. Diena, Nr.175, 2004, 30.jūl., 22.lpp.. (Piel. "Izklaide" ).

Vērotājs, kas apsteidza laiku : [par darbu izstādi "Vērotājs" galerijā "Mākslas dārzs"]. Latvijas Vēstnesis, Nr.121, 2004, 3.aug., B8.lpp.

Tiešsaistes resursi
http://www.artgarden.lv/index.php?section=arhivs

http://www.photography.lt/en.php/Exhibitions?id=23

http://www.artnet.com/Artists/ArtistHomePage.aspx?artist_id=424458174&page_tab=Bio_and_links

Sveicam jubilāri!

2010-08-25T17:21:00.022+03:00

Pļaviņu novada bibliotēkas bibliotekāre Ineta Grandāne ir mana kolēģe un kursabiedrene. Tuvāk viņu iepazinu mācoties augstskolā. Atklāju viņu kā spēcīgu personību, kurai vienmēr ir savs viedoklis par lietām un notiekošo. Atturīga. Visu dara ļoti pamatīgi. Mācībās iedziļinoties, atbildes meklēja neatlaidīgi rokoties grāmatu krātuvēs, internetā, sarunās, intervijās. Neviens jautājums neizpalika bez atbildes. Braucot pēc lekcijām mājup vilcienā, laiku pavadījām sarunās, kurās Ineta sevi apliecināja kā gudru un interesantu sarunu biedreni, kas ir daudz lasījusi, apmeklējusi koncertus un teātra izrādes. Cilvēks, kuram ir sveša tukša pļāpāšana un cilvēku aprunāšana vai izsmiešana. Tas patiešām ir retums!

19.augustā Ineta atzīmēja svarīgu dzīves jubileju.

Mākoņi, mākoņi, mākoņi - spēlējas debesīs,

Skrien viens otram garām, garām un prom.
Bet tie balti baltie -
Pieskaras viens otram
Un - vēl baltāki paliek.

Cilvēki, cilvēki, cilvēki - spēlējas dzīves spēlē,
Skrien viens otram garām, garām un prom,
Bet tie balti baltie -
Pieskaras viens otram
Un - vēl baltāki paliek.
/S.Radiņa/

Aizkraukles pilsētas bibliotēkas bibliotekāri sirsnīgi sveic jubilāri!

Gidon Kremer - Vivaldi's Four Seasons - Summer (III. Presto)

Es esmu ziedu varā!

2010-06-26T11:04:00.030+03:00

Tā varētu teikt par bibliotekāres Zaigas Pulkstenes aizraušanos.

Ziedošam augam piemīt enerģētisks spēks.Caur ziediem un visu savu krāšņumu tie sniedz mums - cilvēkiem - prieku, mīlestību, harmoniju.
Pēc Zaigas kalendāra atkal viens Puķu gads ienācis sētā, kad dārzā ziedus ver visdažādākās puķes. Sākot ar pašām pirmajām pavasara vēstnesēm sniega rozēm, sniegpulkstenītēm, krokusiem un beidzot ar rudens krāšņajām dālijām, mārtiņrozēm, miķelīšiem. Vasarā vairāku šķirņu lilijas, dienziedes. Visas pat nenosauksi. Šis vaļasprieks aizsācies jau ļoti sen, un dzejnieces Ārijas Elksnes vārdiem runājot, " Caur to man krietni vieglāk šo dzīvi dzīvot tiek." Zaigas mīļākie gadalaiki ir agrs pavasaris un agrs rudens, kad rok kartupeļus.
Vēl viena sirdslieta - sēņošana, īpaši patīk lasīt bekas, kā arī ģimenes svētku tradīciju uzturēšana, kad ar izdomu tiek klāti galdi un izrotātas telpas vai dārza stūrītis. Kopā ar viņu šo prieku un skaistumu Pērses krastā izbauda arī māsa Elita un meita Agnese ar dzīvesbiedru.

Iecienītas saites: http://www.onava.lv/
http://www.nbd.gov.lv/

Nāc nākdama, Jāņu diena!

2010-06-17T09:42:00.010+03:00

Bibliotēkas darba laiks svētkos:

19.jūnijā: 12.00-19.00
22.jūnijā: 12.00-18.00
23.-27.jūnijs - slēgts

Jāņu dienu tradīcijas
http://www.zemenitessniega.lv/index.php?typ=1&ca=488
http://www.saulesjosta.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=356&mode=thread&order=0&thold=0
http://www.eurika.lv/latvijassvetkutradicijas/ligo_jani.html

Jāņu diena latviešu folklorā : http://www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/jani.htm

Tautasdziesmas : http://www.liis.lv/folklora/gadsk/tdz/jani.htm

Citāti par Jāņu ierašām : http://www.liis.lv/folklora/gadsk/citati/jani.htm

Jāņu dienu ticējumi : http://ekolatvija.lv/janu-ticejumi ; http://www.top-shop.lv/janudienasticejumi-160320-3681-av.html?ils=55 ; http://www.workingday.lv/ka/joki/index.php?id=202 ;
http://ligo.ucoz.lv/publ/ticejumos/ko_noteikti_jadara_janos_jeb_janu_ticejumi_dazi_ar_humora_piesitienu/1-1-0-10

Mācību gads beidzies arī bibliotekāriem

2010-06-14T08:33:00.012+03:00

10.jūnijā Aizkraukles pilsētas bibliotēkā notika novadu pašvaldību publisko bibliotēku mācību gada noslēdzošais bibliotekāru seminārs, kurā tika analizētas bibliotēku atskaites par darbu 2009.gadā un galvenās kļūdas statistikas datu ievadīšanā Latvijas digitālās kultūras kartes informācijas sistēmā.

Savās atziņās par dzirdēto Bērnu literatūras un bibliotekārā darba konferencē „Domā par nākotni – dari tagad” dalījās Aizkraukles pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vadītāja Rasma Geikina.

Ļoti noderīga un interesanta bija projekta „Zudusī Latvija” pieredze Pļaviņu novada bibliotēkā, kuru pastāstīja bibliotekāre Ineta Grandāne. Pļaviņu novads pagaidām ir vienīgie no mūsu reģiona, kuri uzsākuši šo vērienīgo un vērtīgo projektu. Aizkraukles pilsētas direktore Valentīna Laizāne informēja par turpmāko sadarbību, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem u.c. Šis seminārs deva ierosmi nākamajiem semināriem izvēlēties tādu tematiku, kura varētu pilnveidot bibliotekāru zināšanas ne tikai teorētiski, bet arī praktiski

Seminārā bija iespēja iegādāties jaunākās grāmatas no IK Virja AK.

Pie Kurmīša viesos „Ideju bode”

2010-06-04T11:37:00.013+03:00

Aizkraukles pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas jaunajās, plašajās telpās ne vienmēr daudzveidīgās literatūras klāstā ik reiz pamanāmas tādas grāmatas kā „Darbiņi veiklām rokām”, „Jautrie rokdarbi”, „Brīnišķīgie darbiņi lietainām dienām”, „Idejas taviem svētkiem” un cita līdzīga satura lasāmviela.
Bet viena lieta ir jauki padomi, ko sniedz grāmata. Pavisam cita lieta, ja vari pats savām acīm pārliecināties, vai vēl labāk - izmēģināt, kā top skaisti noformēta apsveikumu kartiņa, blociņi, dāvanu kārbiņa vecmāmiņai vai pērlīšu rotājums pie apģērba. Par visu to pārliecinājās pilsētas bērnu un jauniešu centra un Aizkraukles pašvaldības sociālā dienesta vairāk nekā 40 nometņu dalībnieki. Viņi bibliotēkas zālītē „Pie Kurmīša” bija ieradušies viesos, lai iepazītos ar Aizkraukles pilsētā pazīstamā salona - radošās darbnīcas „Ideju bode” piedāvāto dažādu materiālu klāstu, to apdari un pielietojumu. Salona vadītāja Danute Podvinska atraktīvi uz darbošanos prata ieinteresēt ikvienu pasākuma dalībnieku. Pat zēni uz vietas radošā darbnīcā vēlējās izmēģināt roku dažādu apdruku veidošanā.
Kā to labāk izdarīt, bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā sekmēs arī iepazīšanās ar tematisko grāmatu izstādi „Brīnišķīgi darbiņi veiklām rokām”.

Bibliotekāres Litas vaļasprieks

2010-05-21T07:29:00.004+03:00

Mūsu bibliotekāres ir nevien gudras un skaistas, bet arī mākslinieces, dejotājas, puķkopes un čaklas rokdarbnieces, kā mūsu Lita.

Lūk daži piemēri, kā var izgreznot grāmatu ar adītiem grāmatu vākiem, kas var būt arī laba dāvana draugiem.

Nekas nav neiespējams

2010-05-02T13:14:00.000+03:00

Izveidot šo emuāru mani iedvesmoja Limbažu bērnu bibliotēkas blogs ar Putniņu priekšgalā, kurā ļoti daudz var uzzināt par lietām, kas var būt noderīgas ikvienam mūsu bibliotēkas lasītājam. Kas var būt noderīgas gan sevis izglītošanā, gan izklaidē. Emuārs uzrunā lasītāju daudz intīmāk nekā tīmekļa vietne. Kādēļ gan neapvienot šīs abas lietas galvenā mērķa īstenošanā - informēt savu lietotāju un piesaistīt potencionālos lasītājus bibliotēkai.